“Gaidot laivu”. Tapis pētījums par latviešu rakstniekiem bēgļu ceļos 0
LU LFMI apgādā klajā nākusi literatūrzinātnieces Ingunas Daukstes-Silasproģes monogrāfija “Gaidot laivu. Latviešu rakstnieki bēgļu ceļos Zviedrijā”, pavēstīja institūta pētniece Madara Eversone.
Monogrāfijā autore turpina latviešu bēgļu un trimdas laika izpēti, atgādinot par laiku, kas bija smagas izšķiršanās un traģisku pārdzīvojumu laiks daļai latviešu.
Aizbraukšana no Latvijas Otrā pasaules kara norišu fonā izmainīja visu agrāko dzīvi un uz vairākiem gadu desmitiem iezīmēja robežu starp Zviedriju un latviešiem okupētajā Latvijā.
Pētījuma centrā ir latvietis, bēglis, radoša personība no Kurzemes krasta līdz Gotlandei un Zviedrijā, uzmanību centrējot uz literārām liecībām par šo dramatisko laiku, meklējot pārdzīvojumu un sajūtu atblāzmojumus dokumentālos fiksējumos, sarakstē, atmiņās, apcerēs un citur.
Pētījuma mērķis ir atgādināt, ka arī literārs teksts var kļūt par vēstures izziņas starpnieku, jo tajā atplaiksnī spēcīga izjūtu gamma un tiešs aculiecinieka līdzpārdzīvojums. Tas atklāj radošas personības, tolaik bēgļa, skaudro ikdienu un tajā pašā laikā spēju, spītējot ikdienībai, saglabāt latvisko identitāti, kopt tradīcijas, bagātināt latvisko kultūru un rakstniecību ar pieredzētā atainojumu, kas kļūst par spēcīgu laikmeta liecību.
Aplūkotais laikposms simboliski veido nogriezni – no vienas puses, Kurzemes krasts un ceļš bēgļu laivā pāri jūrai, no otras puses, jaunā mītnes zeme Zviedrija bēgļa statusā. Nākas iziet karantīnas nometnes Gotlandē un cietzemē, strādāt fizisku un ikdienišķu maizes darbu, no jauna apliecināt savas prasmes un zināšanas.
Bēgļi līdztekus dzīvo divas paralēlas dzīves – zviedrisko un latvisko – izdod latviešu periodiskos izdevumus, grāmatas latviešu valodā, veido aktīvu un rosīgu sabiedrisko, kultūras un literāro dzīvi, kas ļauj emocionāli izturēt svešumu un šķirtni no Latvijas, kas šajā gadījumā bija Baltijas jūra.
