Gaļas liellopu nobarošanas pieredze Lietuvā un Polijā 0
Inga Muižniece, SIA Baltic Vianco Trading
Lietuvā gaļas šķirņu liellopu audzēšanas nozare ir sakārtota un attīstīta, audzētāji šajā valstī vairāk izprot dažādu šķirņu atšķirības un piemērotību konkrētajiem turēšanas apstākļiem. Liela daļa saimnieku ir gatavi veikt investīcijas ganāmpulka ģenētikas uzlabošanā, iegādājoties vaislas dzīvniekus no citām valstīm. Uzticoties Lietuvas gaļas liellopu audzētāju asociācijas speciālistiem, katru gadu tiek ievesti Francijas Pole de Lanaud stacijā pārbaudīti Limuzinas šķirnes buļļi, tādējādi saimniecībās nodrošinot dažādu līniju izmantošanu un iegūstot augstas kvalitātes pēcnācējus.
Lietuvā teļus audzē paši
Apmeklētās Lietuvas saimniecības specializējas gan vaislas, gan nobarojamo liellopu audzēšanā. Labākie dzīvnieki tiek atstāti vaislai, pārējie tiek nobaroti kaušanai vietējās Lietuvas kautuvēs vai to gaļa tiek tirgota tiešajā tirdzniecībā patērētājiem. Šāds gaļas šķirņu liellopu audzēšanas modelis Lietuvā ir ļoti izplatīts. Protams, ir arī saimniecības, kas nodarbojas tikai ar jaunlopu nobarošanu, iepērkot atšķirtos teļus, un zīdītājgovis neaudzē, tomēr šādu saimniecību īpatsvars nav liels. Ir saimniecības, kas daļu atšķirto teļu realizē ārvalstu uzpircējiem, piemēram, turkiem un poļiem, tomēr jāsecina, ka Lietuvas tirgus nav tik atvērts šādam tirdzniecības modelim un Lietuvas gaļas liellopu audzētāji labprātāk turpina iegūtos teļus audzēt paši.
Lietuvā apmeklējām divas saimniecības – Limuzinas un Angusa tīršķirnes liellopu audzētājus. Abas saimniecības darbojas pēc līdzīgas sistēmas – atšķirtos teļus atstāj tālākai audzēšanai. Daļa telīšu tiek pārdotas vaislai, pārējās tiek paturētas sava ganāmpulka atražošanai. Buļļi tiek atlasīti vaislai pēc gada vecuma sasniegšanas, pārējie nobaroti un realizēti kaušanai.
Lietuvā ir izstrādāta un darbojas vaislas buļļu novērtēšanas sistēma, kuras ietvaros tiek vērtēts gan buļļa eksterjers, gan ātraudzība, tādējādi bullim iegūstot vaislas indeksu. Vērtēšanu un kontrolsvēršanu veic neatkarīgi eksperti, izmantojot savus svarus, tāpēc par datu objektivitāti šaubu nav.
Saimniecība, kas audzē Limuzinas šķirnes liellopus, teļus no govīm atšķir aptuveni 10 mēnešu vecumā, optimāli izmantojot zīdītājgovs laktāciju un nodrošinot augstu teļu atšķiršanas dzīvmasu. Turklāt šādā vecumā teļi jau pieraduši izmantot rupjo lopbarību un atšķiršanas stress ir mazāks. Teļiem paralēli mātes pienam ir pieejama arī graudu spēkbarība speciālās teļu barotavās gan novietnē, gan ganībās. Teļiem, kas zīšanas periodā iemācījušies jau ēst spēkbarību, pēc atšķiršanas ir mazāki masas zudumi, tie ātrāk pierod pie jaunās barības devas, kuras sastāvā ir spēkbarība, un atsāk augt.
Teles, kas tiek atstātas sava ganāmpulka vajadzībām, lecināt sāk aptuveni divu gadu vecumā, kad tās ir izaugušas un nobriedušas, kas nodrošina vieglu atnešanos, pienību un izteiktas mātišķās īpašības. Teļu saglabāšana šajā saimniecībā ir aptuveni 90%.Zīdītājgovis tiek grupētas, veidojot cietstāvošo un atnesušos govju grupas. Piecu dienu laikā pēc atnešanās, ja govij un teļam nav veselības problēmu, tie tiek pārlikti laktējošo govju grupā. Šāda govju grupēšana ļauj nodrošināt atšķirīgu ēdināšanu katrai grupai, grūsnās govis saņem sienu, bet atnesušās papildus arī labas kvalitātes skābbarību.
Vaislas buļļus savam ganāmpulkam pērk no Francijas Pole de Lanaud stacijas. Pēdējie buļļi no Francijas iegādāti par 8000 eiro. Nodrošinot vaislas buļļiem atbilstošu ēdināšanu un optimālu slodzi, ganāmpulkā ir bijuši buļļi, kas izmantoti 12 un pat vairāk gadu. Buļļus, kas nav derīgi vaislai, nobaro un kauj, kad tie sasnieguši 700–800 kg dzīvmasu, iegūstot kautiznākumu virs 60% un EUROP liemeņa vērtējumu U2. Par šādas kvalitātes liemeni saimnieki saņem 3,50 eiro/kg.
Pirmie Baltijā uzbūvē apļveida novietni
Kā otrs apskates objekts Lietuvā tika apmeklēts kooperatīvs Baltos avies, kas nodarbojas ar Angusa šķirnes liellopu audzēšanu un nobarošanu. Kooperatīva ražošana sadalīta divās daļās: bioloģiskā ražošana – audzē zīdītājgovis un iegūst teļus; konvencionālā ražošana – buļļi vaislai un nobarošanai. Ar Lietuvas Zemkopības ministrijas atļauju šis kooperatīvs drīkst šādā veidā nodalīt ražošanu vienas saimniecības ietvaros.
Kooperatīva ganāmpulkā ir 80 zīdītājgovis, un tiek apsaimniekoti ap 2200 ha zemes, audzējot gan zālājus, gan graudaugus. Nobarošanai izmanto gan savā saimniecībā iegūtos teļus, gan iepērk atšķirtos teļus no citām saimniecībām. Daļu buļļu, sākot nobarošanu, kastrē, lai uzlabotu gaļas kvalitāti un nodrošinātu tās marmorējumu. Sākotnēji nobarošanai tika izmantoti arī Limuzinas šķirnes un krustojumu jaunlopi, tomēr, veicot gaļas kvalitātes un marmorējuma pētījumus, tika secināts, ka Angusa tīršķirnes jaunlopiem marmorējums veidojas labāk. Tāpēc nolemts turpmāk nobarot tikai Angusa tīršķirnes jaunlopus, lai patērētājiem piedāvātā gaļa būtu visaugstākās kvalitātes. Kooperatīvs visu nobaroto jaunlopu gaļu realizē tiešajā tirdzniecībā dažādās tirdzniecības vietās Lietuvā. Gaļa, pirms tā tiek piedāvāta patērētājiem, tiek nogatavināta speciālās kamerās divus trīs mēnešus, tādējādi iegūstot izcilu, sulīgu produktu.
Uzņēmums nodarbojas arī ar vaislas dzīvnieku tirdzniecību, piedāvā gan savā saimniecībā izaudzētos, gan citās saimniecībās iegūtos vaislas jaunlopus. Nobarošanas periodā buļļi tiek regulāri svērti, lai kontrolētu to augšanas intensitāti un atlasītu labākos kandidātus vaislas buļļu vērtēšanai. Līdzīgi kā iepriekšējā saimniecībā, arī šajā buļļi tiek vērtēti atbilstoši Lietuvas vaislas buļļu vērtēšanas sistēmai un pircējiem tiek piedāvāti tikai tie buļļi, kas ieguvuši visaugstāko vērtējumu.
Šajā saimniecībā liels uzsvars tiek likts uz nobarojamo dzīvnieku barības devu. Papildus skābbarībai buļļi dienā saņem spēkbarību aptuveni 4 līdz pat 9 kg placinātu graudu veidā, kas tiek izdalīta trīsreiz dienā. Dažiem kandidātiem ir iespēja arī nobaudīt alu pēdējā posmā pirms kaušanas, kas nodrošina vēl taukainākas gaļas iegūšanu.
Kooperatīvs Baltos avies pirmie Baltijā ir uzbūvējuši apļveida novietni, kas tiek izmantota nobarojamo jaunlopu turēšanai. Novietne konstruēta tā, lai ērti varētu veikt dzīvnieku grupēšanu un svēršanu, barošana notiek pa novietnes ārējo malu. Sākotnēji bija plānots novietnē turēt zīdītājgovis ar teļiem, tomēr pieredze parādīja, ka šāds novietnes variants nav piemērots mazajiem teļiem. Brīžos, kad saule apspīdēja novietni, teļi labprāt sildījās saules staros pie barības galda, bet barības izdalīšanas laikā, govīm skrienot pie barības galda, teļi tika sabradāti. Izvēloties šādu novietnes risinājumu, jādomā par aizvēja radīšanu, jo novietne ir bez sienām. Šajā gadījumā vienā novietnes pusē izveidots mākslīgi radīts uzkalns, otrā pusē aug mežs. Atklātā laukā šāds novietnes variants nederēs.
Polijā orientējas uz jaunlopu nobarošanu
Polijā apmeklējām trīs saimniecības, kas orientētas uz jaunlopu nobarošanu. Liellopu nobarošana Polijā ir ļoti attīstīta, nobarošanu veic gan jaunbūvētās novietnēs, gan kolhoza laiku fermās un pat mazās piemājas novietnēs. Polijā nobarotie jaunlopi galvenokārt tiek realizēti arābu valstīm (Lībijai, Ēģiptei u. c.) un uz turieni pārdoti dzīvmasā. Jaunlopi, kas nesasniedz vajadzīgās kvalitātes barojumu vai masu, tiek kauti vietējās Polijas kautuvēs. Nobarošana šajās saimniecībās notiek izteikti intensīvi (kukurūzas skābbarība, soja, rapši u. c.). Galvenokārt tiek nobaroti Šarolē un Limuzinas šķirnes buļļi, kas ir piemēroti šādam intensīvam nobarošanas veidam.
Polijā apskatījām nobarošanus staciju, kur iespējams ievietot 700 jaunlopu. Stacijas īpašnieks piedāvā nobarošanas pakalpojumu lopu īpašniekiem, nodrošinot novietni un barību, samaksu saņemot par katru dzīvmasas kilograma pieaugumu. Gan lopu, gan novietnes īpašniekiem tas ir izdevīgs risinājums. Lopu īpašniekiem nav jāveic investīcijas novietnes būvniecībā, bet novietnes īpašniekam nav jāveic investīcijas milzīga skaita jaunlopu iegādei, lai nodarbotos ar jaunlopu nobarošanu.
Apskatījām arī nelielu piemājas saimniecību, kur ļoti vienkāršos apstākļos tiek nobarota neliela grupiņa lopu. Tas pierāda, ka nobarot var, arī neveicot lielas investīcijas, bet izmantojot un pielāgojot esošos resursus. Te gan jāpiebilst, ka šajā saimniecībā liellopu nobarošana ir tikai viena no nozarēm, kas attīstītas ieņēmumu gūšanai.
Kā pēdējo apskatījām saimniecību, kas liellopu nobarošanu veic kādreizējā kolhoza fermu kompleksā, kur vairākas ēkas pielāgotas jaunlopu turēšanai. Ēku pielāgošana veikta bez lielām investīcijām, labturības nodrošinājums varētu būt labāks. Tomēr jāpiebilst, ka dzīvnieki izskatījās ļoti labi, labā barojuma kondīcijā. Pie katras novietnes izveidoti pastaigu laukumi, un visu grupu jaunlopiem ir iespēja jebkurā brīdī iziet laukā. Saimniecībās, kur dzīvnieki tiek turēti slēgta tipa novietnēs, novērojams klepus, kas pierāda, ka svaiga gaisa nodrošinājums nav pietiekams un āra pastaigu laukumi šo problēmu neatrisina. Tomēr paši audzētāji to kā problēmu neuztver, jo dzīvnieki paredzēti kaušanai un galvenais ir sasniegt lielus dzīvmasas pieaugumus, lai nobarot varētu pēc iespējas īsākā laika posmā.
Polijas saimniecībās redzējām arī no Latvijas atvestos atšķirtos teļus. Diemžēl nesen atvesto grupu teļi bija sliktā barojuma un veselības kondīcijā, pārsvarā Šarolē un Limuzinas, kā arī šo šķirņu krustojumu teļi. Salīdzinājumam redzējām arī vecākus teļus, kas vesti no Latvijas pirms dažiem mēnešiem un, saņēmuši atbilstošu ēdināšanu, bija jau labā un vecumam atbilstošā barojuma kondīcijā.
Latvijas saimniecībās nav radīti piemēroti apstākļi intensīvo šķirņu audzēšanai
Pēc redzētā Polijā un arī tepat Latvijas saimniecībās nākas secināt, ka lielākajā daļā Latvijas saimniecību nav piemērotu apstākļu intensīvo šķirņu turēšanai un ēdināšanai, tāpēc atšķirtie eksportētie teļi ir sliktas kvalitātes. Bet, kamēr ir pircēji, kas gatavi šādas kvalitātes teļus pirkt un cena ir apmierinoša, saimniekiem nav motivācijas veikt ieguldījumus labturības apstākļu uzlabošanā. Šarolē šķirnes dzīvniekiem kā izteikti intensīva tipa šķirnei ziemas periodā joprojām netiek nodrošinātas mītnes un atbilstoša ēdināšana.
Latvijas apstākļiem tik intensīva nobarošana kā Polijā nav piemērota un ir pārāk dārgs risinājums, kā arī nespējam konkurēt ar citām valstīm apjoma ziņā. Tāpēc esam pārliecināti, ka mums jāizmanto mūsu valsts priekšrocība – zāles lopbarība, kas ir lētākais barības līdzeklis, lai ražotu augstvērtīgu un kvalitatīvu liellopu gaļu.
Eiropas patērētāji arvien lielāku uzmanību pievērš pārtikas kvalitātei, tāpēc pieprasījums pēc gaļas, kas iegūta, liellopus nobarojot ar zāles lopbarību, palielinās. Audzējot piemērotas šķirnes un šķirņu krustojumu jaunlopus, iespējams sasniegt labus nobarošanas rezultātus, pamatā izmantojot tikai zāles skābbarību ziemā un labas kvalitātes ganības vasarā. Jāatceras – jo intensīvāka tipa šķirne izvēlēta audzēšanai, jo intensīvāka ēdināšana jānodrošina.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
