– Jā, bet otrais posms bija otrais pašvaldību līmenis – apriņķi –, kas tika apturēts. 6
– Nav identificētas nozīmīgas funkcijas, kuru izpildei būtu nepieciešams veidot apriņķu pašvaldības, ja rezultātu var sasniegt, pilnveidojot esošo pašvaldību sistēmu. Likumā paredzēti arī konkrēti sasniedzamie rādītāji: pašvaldību lielums un veicamās funkcijas. Trešā daļa (37 pašvaldības) ir mazi novadi, kuros ir mazāk par likumos noteiktajiem vismaz 4000 iedzīvotājiem un kuri ar esošo finanšu bāzi nespēj nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus. Ministrija ar Norvēģijas naudas palīdzību veica vērtējumu par pašvaldībām, un tajā ministrijas speciālisti secinājuši, ka ir pienācis laiks atgriezties pie diskusijas par pašvaldību funkciju veikšanu.
Bija domāti deviņi vai astoņi sadarbības reģioni pie lielajām pilsētām. Tālāk, diskutējot NA valdē, secinājām, ka jāiet uz juridiski nodalītiem novadiem. Savukārt sadarbības teritoriju variantā nonācām līdz aptuveni 29 sadarbības teritorijām. Paralēli notika diskusija par izglītības reformu, par izglītības iestāžu materiālo bāzi.
– Un tad jūs nācāt klajā ar savu slaveno teicienu: “Novads ir tur, kur vidusskola”?
– Nē, viena vidusskola novadā bija jau agrāk izvirzīts mērķis. Jau mūsu teritoriālās reformas pētījumu laikā iezīmējās aptuvenais skolu modelis. Kad Izglītības un Finanšu ministrijas nolika šo mūsu skolu karti uz galda, tās saprata, ka skolu reformu nevar pabeigt, neredzot, kā pašvaldības attīstīsies un sadarbosies.
Tagad ar Ministru prezidentu jau runājam par konkrētiem darbiem un termiņiem. Šajā gadā plānojam sagatavot priekšlikumus likumdošanai un veikt plašas diskusijas ar pašvaldībām, kā tās redz sadarbības veidošanu. Gan par funkcijām, gan teritorijām. Nākamgad varētu tikt izstrādāti likumprojekti un noteikumi šo teritoriālo risinājumu funkcionēšanai.
