Grib ierobežot nogrēkojušos pašvaldībniekus 0
Plašas debates Saeimā izraisījis grozījums pašvaldību deputātu statusa likumā, kurš paredz, ka pašvaldību deputātiem, pret kuriem ierosināta kriminālvajāšana, tiktu ierobežotas pilnvaras. Piemēram, viņi nevarētu piedalīties domes un komiteju sēdēs.
Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputāti šo priekšlikumu jau atbalstījuši, bet pretinieki izmanto visus līdzekļus, lai likumu novilcinātu. Vakar Saeimas sēdē, aizbildinoties ar to, ka nepieciešama rūpīgāka izvērtēšana, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), “Saskaņas centrs” un Nacionālā apvienība (NA) panāca, ka darbam ar šo likumprojektu tiek noteiktas vēl divas līdzatbildīgās komisijas – Juridiskā komisija un Aizsardzības komisija. Pret to iebilda “Vienotība” un Reformu partija.
Priekšlikumu iniciatore deputāte Lolita Čigāne (“Vienotība”) pieļāva, ka ZZS deputāti vēlas novilcināt labas pārvaldības principu nostiprināšanu pašvaldībās un pēc iespējas ilgāk ļaut noziegumos apsūdzētiem pašvaldību deputātiem piedalīties pašvaldības darbā un balsot par būtiskiem pašvaldības lēmumiem. Viņa arī atgādināja, ka pret Saeimas deputātiem līdzīgi ierobežojumi jau ir noteikti.
Savukārt ZZS līderis Augusts Brigmanis vaino “Vienotību”, ka tā ar šādiem priekšlikumiem vēlas mainīt spēles noteikumus īsi pirms pašvaldību vēlēšanām.
“Mēs nevaram tik būtisku jautājumu vienkārši izskatīt dažās sēdēs, bez ļoti rūpīgas diskusijas. Tāpēc es aicinu jūs nodot šos jautājumus vēl divām komisijām, kuras vada ļoti pieredzējuši deputāti,” teica Brigmanis.
Ierosinājumu ierobežot kriminālvajātu deputātu pilnvaras neatbalsta arī “SC” frakcija. Saskaņieši debatēs norādīja, ka šāda prakse neesot nekur citur Eiropā. Turklāt esot neskaidrības, kā rīkoties gadījumos, ja tiesvedība ievelkas, un kā organizēt “ierobežotā deputāta” aizstāšanu.
