Kādas sekas būtu, ja notiktu kodoluzbrukums Marsam? Vai tas maz ir iespējams? 0
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Zināms, ka uz Marsa ir ļoti retināta atmosfēra, skābekļa daudzums tur nepārsniedz 1%, toties ir ļoti daudz ogļskābās gāzes.
Bet mūsdienu galvenais daudzu pasaules iekārtojuma postulātu satricinātājs Īlons Masks uzskata, ka tajā gadījumā, ja Marsa polos uzspridzinātu pietiekami lielu daudzumu kodoltermisko bumbu, šo sprādzienu radītā enerģija izkausēs tur patlaban uzkrāto ledu, ūdens pārvērtīsies tvaikā un atmosfēras spiediens paaugstināsies, savukārt jaudīgā radioaktīvā starojuma izraisītā ogļskābās gāzes molekulu sabrukuma rezultātā palielināsies skābekļa daudzums. Lūk, un kaut kad pēc visa tā varētu sākt Marsa kolonizēšanu.
Šajā projektā kaut kas dīvains šķita matemātiķim Robertam Volkeram, tāpēc viņš nolēma pārbaudīt, ko par to var teikt saistībā ar gluži zinātniskiem aprēķiniem. Un tie pauž, ka idejas sekmīgai īstenošanai labāk par kodoltermiskajām bumbām noderēs parastās atombumbas ar aptuveni vienu megatonnu lielu jaudu – lai izkausētu Marsa polu ledus cepures, būtu nepieciešams vienu nedēļu katru dienu uzspridzināt 3500 tādu bumbu.
Tostarp uzreiz piebilsts, ka pagaidām cilvēces rīcībā nav tik daudz urāna, kā arī līdzekļu tāda daudzuma atombumbu nogādāšanai uz Marsu. Un, pat ja tādi būtu, tas viss vienalga nespētu atrisināt problēmu, jo maksimālais spiediens, kādu varētu izdoties tādā veidā sasniegt, būtu ne vairāk par 7% no Zemes atmosfēras spiediena. Un, protams, nemaz nerunājot par gigantisko visas planētas radioaktīvo piesārņojumu…
