Pētnieki atklājuši, kas noteic tieksmi pēc alkohola pat tad, ja veselais saprāts mudina to nedarīt 5
Dace Bumbiere, “Planētas Noslēpumi”, AS “Latvijas Mediji”
Zviedru pētnieki no Linčēpingas universitātes noskaidrojuši, kas ir pamatā cilvēka lēmumam lietot alkoholu.
Izrādās, galvas smadzenēs ir tādu nervu grupa, kas izraisa vēlmi iedzert pat tad, ja veselais saprāts mudina to nedarīt.
Tāds secinājums gūts psihiatrijas profesora Markusa Hailinga vadīto eksperimentu ar žurkām gaitā. Eksperimenta sākumā dzīvniekiem nodemonstrēja, ka tie var saņemt nelielu devu alkohola, ja nospiež konkrētu sviru. Tad nosacījumus mainīja: pēc sviras nospiešanas kopā ar alkohola devu grauzēji saņēma arī nepatīkamu strāvas triecienu. Pēc tā lielākā daļa pārtrauca nospiest sviru, taču aptuveni trešā daļa tomēr turpināja to darīt, arī neskatoties uz nelāgo blakus efektu.
Vēlāk profesors Hailings plašsaziņas līdzekļiem paudis, ka izdevies atklāt efektu – noteiktai daļai eksperimentā iesaistīto dzīvnieku noteiktā apgabalā galvas smadzenēs ir nervu šūnu grupa, kas noteic atšķirību starp spēju sevi iegrožot, kā to darīja lielākā daļa žurku, un nespēju apstāties.
Kad pētnieki atslēdza šīs šūnas, eksperimentā iesaistīto dzīvnieku spēja atturēties no alkohola pilnībā atjaunojās.
Autori pauduši cerību, ka šis viņu pētījums sekmēs jaunu alkohola atkarības ārstēšanas preparātu radīšanu.
