Juris Lorencs: Nevis Putins ir izveidojis agresīvo Krieviju, bet gan pati krievu tauta ir radījusi Putinu 73
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Manuprāt, viena no interesantākajām vēstures liecībām ir žurnālu vāki. Pietiek uzmest skatu amerikāņu “Life” un “Times”, pirmskara Latvijas “Atpūtai”, padomju laiku “Zvaigznes” vai “Ogoņok” numuriem un iztēle jau uzbur veselas laikmeta ainas.
Pie šādiem izdevumiem var pieskaitīt arī vācu “Der Spiegel”. Daudzas no šī žurnāla pirmā vāka bildēm kļuvušas par sava laikmeta ikonām. Vienlaikus “Der Spiegel” ir viens no ietekmīgākajiem izdevumiem pasaulē, kas raksta par politiku.
Tāpēc vēl jo interesantāk ir pavērot, kā mainījušies tā vāki šajā Eiropai un pasaulei tik liktenīgajā 2022. gadā. Centrālā tēma – Putins un karš. Kopš gada sākuma vārds “Putins” uz žurnāla vāka minēts septiņas reizes. Lūk, šie virsraksti hronoloģiskā secībā: “Cik tālu ies Putins?” (22. janvāris), “Putina karš” (26. februāris), “Vai viņam vēl ir atpakaļceļš?” (12. marts), “Putina asiņainās pēdas. Kā krievu zvērības maina karu” (9. aprīlis), “Putina katastrofa” (7. maijs), “Aukstuma pavēlnieks” (25. jūnijs). Ar “aukstumu” domāts Eiropai pieteiktais gāzes karš.
Kā redzam, tad kā galvenais, faktiski vienīgais kara un krīzes izraisītājs tiek minēts tieši Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Sliktais Putins un apspiestā, nelaimīgā krievu tauta, kas cieš zem asiņainā diktatora režīma. Naratīvs, kas līdz šim lieliski iederējās vāciešu kompleksos, viņu vēsturiskajā vainas apziņā Krievijas priekšā.
Un tad kā zibens spēriens no skaidrām debesīm – jaunākais “Der Spiegel” numurs, kas iznāca 6. augustā. Tā vāku rotā Putina portrets, fonā – vīrietis ar jaku Krievijas karoga krāsās. Virsraksts: “Viņš ir tauta.” (Vāciski: “Er ist das Volk.”) Tas, ko beidzot sāk saprast pat vācieši – nevis Putins ir izveidojis agresīvo Krieviju, bet gan pati krievu tauta ir radījusi Putinu. Nevis Putins un viņa “siloviki” ir pieteikuši karu Ukrainai un Rietumiem, bet gan krievu tauta.
Šī Eiropas un it īpaši jau Vācijas novēlotā atklāsme dod unikālu vēsturisku iespēju logu bijušajām pēcpadomju telpā dzīvojošajām tautām. Ukraiņiem – padzīt iebrucējus, atgūt okupētās teritorijas un kopā ar moldāviem iekļauties Eiropas Savienībā. Baltkrieviem – sākt būvēt demokrātisku valsti.
Neviens vairs neuzdošināsies pārmest igauņiem, latviešiem un lietuviešiem, ka mēs negribam redzēt savā zemē okupācijas režīma atstātus pieminekļus. Ka vēlamies izveidot vienotu Latvijas skolu ar apmācību latviešu valodā.
Protams, būtu netaisnīgi apgalvot, ka pilnīgi visi krievi atbalsta karu. Līdzās ukraiņu bēgļiem Latvijā šodien ieradušies arī tie, kuri pametuši Krieviju politisku iemeslu dēļ. Taču paradoksālā kārtā arī šie cilvēki ir netiešs apliecinājums “Der Spiegel” virsrakstam “Viņš ir tauta”.
Kad šiem “labajiem krieviem” tiek jautāts, kāpēc viņi par savu apmešanās vietu izvēlējušies tieši Latviju, parastā atbilde ir, jo šeit var iztikt ar krievu valodu.
Tātad Latvija viņiem ir vērtīga nevis tāpēc, ka tā ir skaista, interesanta, demokrātiska un viesmīlīga zeme, bet gan tāpēc, ka esam krieviska iebraucamā vieta.
Pēdējais laiks saprast, ka dažkārt tiekam ciniski izmantoti. Uzskatāms piemērs – Latvijas prezidenta Egila Levita intervija bijušajam radiostacijas “Eho Moskvi” galvenajam redaktoram Aleksejam Venediktovam, kas 19. jūlijā tika pārraidīta Latvijā aizliegtajā medijā “RTVi” un pēc tam ievietota “YouTube” kanālā, kur to var noskatīties joprojām.
Prezidents jau it kā visu runāja pareizi. Atgādināja, ka pēc Krievijas izstāšanās no Eiropas Padomes krievi turpmāk vairs nevarēšot vērsties Eiropas Cilvēktiesību tiesā. Saprotams, par šādiem draudiem pašā Krievijā tikai ņirdz. Nav iespējams baidīt ar Eiropas tiesu tos, kuri priecājas par ukraiņu slepkavošanu, no tā viņiem ne silts, ne auksts.
Problēma ir tā, ka Levits leģitimizēja pašu Venediktovu, vairoja viņa uzticamību.
Klausieties uz mani, ticiet man, jo mani pieņem, ar mani runā pats Latvijas prezidents!
Pagāja dažas nedēļas, un Venediktovs jau citā intervijā kanālam “Forbes Talk” attaisnoja krievu raķešu uzbrukumu tirdzniecības centram Ukrainas pilsētā Kremenčugā, kur gāja bojā deviņpadsmit cilvēku.
Izrādās, pie vainas esot nevis Krievijas armija, nevis “majors, kurš deva komandu šaut”, bet gan neprecīzie, vēl pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados ražotie ieroči.
“Viena lieta, ja tu neprecīzi izšāvi, pavisam cita lieta, ja tiešām gribēji trāpīt,” tā Venediktovs. Cinisma kalngals! Viss kļūst skaidrs, ja atceramies, ka 66% “Eho Moskvi” akciju piederēja kompānijas “Gazprom” mediju grupai. Cik naivam jābūt, lai noticētu, ka “Eho Moskvi” galvenais redaktors ir patiesi neatkarīgs žurnālists.
