Egils Līcītis: Beidzot valsts priekšgalā ir premjers, kurš neizskatās kā no pazemes izlīdis 9
Pēc Krišjāņa Kariņa Ministru kabineta darbā aizvadītām simt dienām paveras glīts, publiku nomierinošs skats. Caurmērā cilvēkiem ir pozitīvs vērtējums par padarīto.
Palietotie politiķi, vecās valdības pārstāvji, kuriem – ja nu bija kādi draugi, tad tikai tā saucamie oligarhi, bet arktiski ledaina attieksme pret vienkāršo iedzīvotāju vajadzībām – pamazām atkāpjas atpakaļ uz savām iglu administratīvajā Grenlandē.
Pie varas jaunatnākušie pārtraukuši ieražu konsultēties un prasīt sociāldemokrātu frakcijas pārzinim Jānim Urbanovičam, vai tādu un tādu vīru celt amatā, teiksim, par Valsts prezidentu.
Tas, protams, sāpina vecos sociķus, bet “Saskaņas” partija tagad ir nocenota prece, kurai pašai uzkritušo iekšējo problēmu dēļ pārgājusi jebkura patika un apetīte darboties ar iekšpolitikas ietekmēšanu Maskavai vēlamā virzienā.
Lieli nopelni simt ar atzīmi teicami nostrādātām dienām ir valdības pirmajam vīram, premjerministram Krišjānim Kariņam. Mājās atbraukušais briselietis bijis atradums, īsts zelta gabaliņš partiju mīlas piecstūra veidošanā, vienošanā un kopā saturēšanā.
Bijušais eiroparlamentārietis Krišjānis parādījis sevi kā atturīgs, nosvērts vīrs, kurš mīl arī padzīt vellu, politikā – domātājs, vērtību cilvēks un karavadonis pret naidīgiem pretspēkiem.
Beidzot valsts priekšgalā ir premjers, kurš neizskatās kā no pazemes izlīdis, bet salonu lauva, kuru pieņem kā Čehijas karalis, tā frau Merkele.
Politiskā pārvalde Kariņa virsvadībā ir stabila, koalīcijas vairākums stāv nesatricināmi klintsciets, par spīti dažu politologu spriedelēšanai, ka tie ilgi kopā netusēšot. Nekā nebij, radīta respektējama, harmoniska viena veseluma valdība ar spēku un stāju.
Vēlētāji apmierināti ar ļoti produktīvu darbu īsā laika periodā. Arodnieks Baldzēns slavē Kariņa komandu, kas bijusi daudz sekmīgāka, nekā sākotnēji šķitis. Arī darba devējs Gavrilovs cilā uz augšu īkšķi, ka uzņēmējdarbība ir ar stabilu skatu nākotnē.
Cilvēkiem simpatizē, ka, piemēram, izglītības ministre Šuplinska neatkāpjas no iepriekšējā ministra Šadurska uzstādījumiem ieviest skolās latvisku, latgalisku, vismaz kaut cik valstisku garu. Vēlētājiem dara to patikšanu Ilgas uzrēcieni visur pretī runājošai skolotāju arodbiedrībai – intrigas necietīšu! Tāpat kā satiksmes ministra Linkaita drošās atbildes ceļu būvētāju asociācijai – naudas nav, taisieties, ka tiekat!
Pirms valdības darba uzsākšanas daudziem skeptiķiem bija dibinātas bažas, vai skaitīt koalīcijas “KPV LV” partnerus par saprātīgi domājošām būtnēm vai ne, nu bažas ir secen – tie izrādījušies patīkami, tikumīgi jaunieši un anštendīgi vīri ministru amatos. Kuriem redzami iepatīkas ministrēšana un jau iesista roka nozares vadīšanā.
Iekšlietu ministrs Ģirģens aizvēra brūkošu tiltu, ka visiem Rīgas baraņņikiem mutes bija ciet, bet savlaik brāķētā labklājības ministre Petrāviča par acuraugu tur trūcīgo pensionāru, invalīdu problēmas, lai citugad gādātu par maznodrošināto materiālo apstākļu uzlabošanu. Arī Ramona izrādījusies visai saprātīga būtne, un ekonomikas ministrs Nemiro pastāvīgi strādā pie pārtikas produktu normēšanas sistēmas un lai zāles tirgotu lielveikalos.
Arī bordāniešu partijā mudž no trauksmes cēlājiem un par taisnību un bezkompromisa tiesiskuma cīnītājiem, kuri par katru cenu grib pierādīt, ka valstij netrūks gribas, drosmes, neatlaidības un pašaizliedzības cīnīties ar korupcijas tumsas spēkiem. Ministra Bordāna rūpals padodas – no nacionālās politikas uz mūžu izraidīts Lembergs, knapi amatā noturas Augstākās tiesas Bičkovičs.
Savukārt mūsu liberālie partneri no “Attīstībai/Par” ir tā kā nomierinājušies un vairs nedomā plīties virsū ar latviešu nācijā nepopulārām idejām un fizioloģiskiem jautājumiem par iekļaujošu sabiedrību, dzimumu vienlīdzību un lai par valsts līdzekļiem sabiedriskās ēkās iekārtotu sanmezglus trešās dzimtes vajadzībām.
VARAM ministrs Pūce ir aizņemts ar iepriekš ietekmīgās reģionālās varas pēdējo bastionu sagraušanu, un veselības ministre Viņķeles kundze arī vairāk domā par to labestību un svētību, kādu pār pacientiem varētu izliet nākamā gada budžets.
Nacionālā apvienība, arvien būtiska valdības sastāvdaļa, kā allaž ņemas ar latviskas literatūras, kino un mākslas atbalstīšanu, bet “Jaunā Vienotība” parāda, kamdēļ pilnīgi nevietā bija uzdotais jautājums, brīžam ellišķīgā baurošana – uz kāda punkta pamata mazākai frakcijai jādod Ministru prezidenta amats? Tas dots, balstoties uz vienotībnieku pieredzi un atbildību, intelekta un veselā saprāta klātbūtni vadībā.
