– Šogad kā aktuāls bieži tiek cilāts tikumības jēdziens. Jūs arī esat iesaistījies šajās diskusijās. Vai tās ir aizgājušas pareizajā virzienā? Vai tur nav pārāk daudz runas par seksualitātes lietām, tikumības jēdziens netiek sašaurināts? 17
– Atrodamies postmodernisma sabiedrībā. Tās domāšanas veidam raksturīgs, ka neviens nedrīkst pateikt, kas sabiedrībā ir objektīvas vērtības. Katrs cilvēks nāk ar savu patiesību, neviens nedrīkst, piemēram, pasludināt visai nācijai objektīvas vērtības. Un tad ir baznīca, kas saka, ka tomēr eksistē dabiskais likums, dabiskās patiesības, kas ierakstītas dabā caur Dieva likumu. Un atgādina, ka tikums pastāv.
Tiklīdz kāds sāk runāt par tikumību, tā parādās protestētāji, ka nu kāds mēģinot visai sabiedrībai definēt kaut kādas normas, kas visiem būtu saistošas.
– Jūs tomēr to tulkojat plašāk. Bet vai daļai nav pārāk sašaurināta izpratne – cīnīsimies pret kaut kādu konkrētu grāmatiņu skolā un tāpēc pieņemam likumu?
– Bieži vien cilvēki uztver jebkuru baznīcas izteikumu kā pārmetumu un kā mēģinājumu kaut ko aizliegt. Tā varbūt ir pašas baznīcas kļūda. Pēc 1965. gadā notikušā Vatikāna II koncila baznīca aicināja, un to arī pāvests Francisks uzsver, ka mums jāparāda baznīcas mācība nevis kā aizliegumu kopums, bet kā vērtība, labums, kas cilvēku atbrīvo un piepilda.
Tas jau kopš filozofa Imanuēla Kanta laikiem iegājies tā, ka baznīcas sludinātais tiek uztverts par aizliegumu un atļauju kopumu. Ja baznīca kaut ko saka par tikumu un netikumu, vērtību un nevērtību, tas viss uzreiz būs kā dogmas. Taču dogmas mērķis nav sasaistīt, bet gan atbrīvot. Baznīcas mācība dod pareizos virziena rādītājus.
Daudzi pārmet, ka diskusijas par tikumību rosināja “Saskaņas centrs” un nevarot zināt, kas tur apakšā. Bet jebkurā gadījumā baznīca aizstāv tikumu un vērtības, parāda, ka tikums ir svarīgs.
Mani ļoti tracina arī tas, ka pašreiz cilvēki, kas aizstāv konservatīvās vērtības, tiek asociēti ar Krieviju un Krievijas agresiju. Un tā ir ideoloģija, kas tiek speciāli kultivēta. Cilvēki tiek dalīti divās daļās – sak, ja atbalsti liberālo domāšanas veidu, tad esi eiropietis, bet, ja konservatīvi domājošs, tad tevi pieskaita prokrievisko uzskatu paudējiem. Šo attieksmi jūtu no sociālajiem tīkliem un vispārējās gaisotnes. Taču baznīca jau nenostājas kāda pusē, bet aizstāv tās vērtības, ko tā sludina.
Ir labi, ka par tikumību runā un diskutē, jo tad vismaz atceramies, ka tāds tikums ir. Ja par to neatgādina, var šķist, ka tas vispār neeksistē, ka var dzīvot, kā grib.
