– Vai citās Eiropas valstīs arī notiek līdzīgas diskusijas? 17
– Protams. Piemēram, Polijā, kur baznīcai ir liela ietekme, nemitīgi notiek lielas cīņas. Jaunais prezidents, kurš 6. augustā dos zvērestu, ir dievbijīgs katolis, viņš ik svētdienu ir baznīcā. Laicīgie, sekulārie mediji pārmet, vai viņš tādā veidā neaizvaino to poļu sabiedrības daļu, kas uzskata sevi par sekulāru.
D. Kokareviča: – Mediju pētniece Sandra Veinberga izteicās, ka Latvijā žurnālistiem kritizēt baznīcu ir tabu, tas nozīmē, liegts.
M. Antonevičs: – Viņa droši vien to sacīja “Charlie Hebdo” sakarā, ka Francijā var zīmēt reliģiju aizskarošas karikatūras, bet Latvijā to darīt atturas.
– Tam ir divi iemesli. Latvijā baznīcai ir mazāka ietekme, kaut vai salīdzinot ar Poliju. Latvija ir maza valsts, kur cits citu pazīst – ja otru apvainos, var izrādīties, ka drīz vien satiks viņu kādās viesībās un būs jāsēd pie viena galda. Tāpēc ļoti labi, ka Latvijā ir šis delikātums. Varbūt tieši smalkjūtība ir latviešu tautas labā īpašība. Ar Sandru Veinbergu esmu diskutējis arī sociālajos tīklos, un dažreiz bijis jāpadomā par viņas rakstīto tekstu objektivitāti, kaut arī bieži vien ir vērts ieklausīties arī pretējā viedoklī un izdarīt labus secinājumus.
Otrkārt, bieži vien žurnālisti Latvijā vāji pārzina reliģiju tematiku, tāpēc baidās kļūdīties, par to rakstot.
– Bet vai tāpēc, ka baznīcas viedoklis par sabiedriski politiskiem jautājumiem medijos tik reti parādās, sabiedrībā nerodas vienpusīgs priekšstats par pašu baznīcu? Piemēram, nāk praids, un tad dzirdam, ka izsakās katoļu baznīcas pārstāvji. Cilvēkiem rodas iespaids – redz, kolīdz par homoseksuālisma tēmu, tā baznīca uzreiz runā.
– Par praidu tā lieta nav tik vienkārša. Tā ir jauna ideoloģija, kurā izmanto šos nelaimīgos cilvēkus, lai uzbruktu kristīgām pamatvērtībām. Šī ideoloģija nākotnē attīstīsies dramatiskā veidā. Genderisma ideoloģija nāk no Frankfurtes marksisma skolas. Kad sociālisms, komunisms nāca kā jauna ideoloģija, to arī uztvēra ar pilnīgu sajūsmu tāpat kā tagad genderisma ideoloģiju.
