Imigrācijas likums un spēles ap terminiem 22
Autors: Rihards Kols, 14. Saeimas deputāts, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs
Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas pilsoņu turpinātu uzturēšanos Latvijā, domāju, ka ir vērts atgādināt divas lietas: (1) trešvalstnieku izraidīšana no valsts, kurā tie uzturas nelegāli, nav nekas neparasts
un (2) ko nozīmē jēdzieni “izraidīšana”, nevietā piesauktā “kolektīvā izraidīšana” un “deportācija”.
Termini:
Kolektīvā izraidīšana: jebkurš pasākums, kas liek ārvalstniekiem kā grupai pamest valsti, izņemot gadījumus, kad šāds pasākums tiek veikts, pamatojoties uz pamatotu un objektīvu katra atsevišķa grupas ārvalstnieka konkrētā gadījuma pārbaudi.
Deportēšana: (no latīņu valodas deportare: vardarbīgi pārcelt uz citu vietu) atsevišķu personu vai personu grupu piespiedu izsūtīšana, pārcelšana, izraidīšana uz citu dzīvesvietu vai citu valsti. Parasti no valsts tiek deportētas dažādas “nevēlamas personas” – nelegāli migranti un citas personas, kas tā vai citādi iekļuvušas valsts teritorijā, apejot likumā noteikto robežas šķērsošanas kārtību, vai arī pārkāpušas valsts likumus, vai apdraud tās drošību. Retāk deportēšana tiek attiecināta uz savas valsts pilsoņiem, jo demokrātisko valstu konstitūcijas un likumi aizliedz deportēt savus pilsoņus.
Izraidīšana: saskaņā ar Imigrācijas likumu un Latvijai saistošajām starptautiskajām saistībām, izraidīšana attiecināma uz tādu ārzemnieku uzturēšanos Latvijā, kura neatbilst normatīvajiem aktiem (piem., ja ārzemniekam nav derīgas vīzas vai uzturēšanās atļauja). Konstatējot, ka ārzemnieks nelikumīgi uzturas Latvijā, tiek izdots izbraukšanas rīkojums, ar kuru ārzemniekam tiek dots termiņš labprātīgai Latvijas pamešanai. Izbraukšanas rīkojums un lēmums par piespiedu izraidīšanu ir administratīvs akts, kuru ārzemnieks likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīgs apstrīdēt vai pārsūdzēt. Ārzemnieku neizraida, ja izraidīšana ir pretrunā Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām.
Tātad, kopsavelkot: Vairāk nekā 25 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuri dzīvo Latvijā, 1. septembrī beigušās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas. Statusa atjaunošanai pieteikušies vai plāno to izdarīt aptuveni 19 tūkstoši cilvēku. Savukārt nedaudz vairāk par 800 cilvēku ir pieteikušies termiņuzturēšanas atļaujai. Pārējie neko nav darījuši, lai uzturēšanās atļauju saņemtu. Tātad vismaz 19 tūkstošiem Krievijas pilsoņu vismaz tuvāko mēnešu laikā nekas nemainīsies. Aptuveni 4,5 tūkstošiem Krievijas pilsoņu, kuri neko nav darījuši, lai saņemtu uzturēšanās atļauju tuvākajā laikā varētu saņemt vēstuli no PMLP ar aicinājumu 90 dienu laikā Latviju pamest.
Šonedēļ Iekšlietu ministrija Saeimā iesniegusi piedāvājumu mainīt Imigrācijas likumu, kas paredzētu Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēl divus gadus, kuru laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi. Ir absolūti skaidrs, ka nav jāizrāda nekāda pretimnākšana tiem, kas sākotnējā termiņā nav pat centušies dokumentus nokārtot. Tā jebkurā gadījumā nebūtu kolektīvā izraidīšana.
Imigrācijas likuma grozījumi, kas pieņemti pagājušajā gadā, ir juridiski korekti. Faktam, ka tie ir pieņemti priekšvēlēšanu laikā, nav nedz juridiskas, nedz politiskas nozīmes. Saeima ir pilnā mērā atbildīga par saviem pieņemtajiem likumiem no pirmās līdz pēdējai attiecīgā sasaukuma darbības dienai. Jā, protams, ka Krievija šo situāciju mēģinās propagandiski vērst pret Latviju. Taču jāatceras, ka arī Latvijai šeit ir labi argumenti. Viss ir atkarīgs no tā, vai un cik tālu Latvijas valdība būs gatava starptautiskajā telpā, atbilstoši savām kompetencēm, pārstāvēt Latvijas pozīciju un pastāvēt uz mūsu interesēm un mūsu regulējuma leģitimitāti.
