“Ja teiks, ka pēc diviem gadiem visi runās latviešu valodā – tas ir naivi!” Vaidere skeptiski vērtē plānotos grozījumus Imigrācijas likumā 258
“Ja tagad kaut ko atliks un teiks, ka nu pēc diviem gadiem visi runās latviešu valodā – tas ir naivi! Protams, ja atliks, tad atliks uz vairākiem gadiem,” tā TV24 raidījumā “Preses klubs” izteicās ekonomikas doktore, Eiropas parlamenta deputāte (JV) Inese Vaidere, diskutējot par aktuālo sociālpolitikas jautājumu saistībā ar otrdien, 22.augustā, valdībā slēgtā sēdē pieņemto lēmumu, kas paredz Iekšlietu ministrijai (IeM) sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā. Līdz šim Krievijas pilsoņiem bija noteikts termiņš šā gada 1.septembris, līdz kuram viņiem būtu jāpaspēj nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai viņus neizraidītu no valsts.
“Ja šādu likumu pieņēma, tad uzreiz bija arī jāizstrādā mehānisms – uzreiz jāparāda: nebūs tas likums nokārtots, tad, lūdzu, Krievijas pilsoņi… Nu, Krievijai ir jārūpējas par Krievijas pilsoņiem, ne jau Latvijai jārūpējas par Krievijas pilsoņu pabalstiem, pensijām. Nu, tad vajadzēja arī parādīt, kā notiks šis process, kā cilvēki, kas ienīst šo valsti, kā viņi šo valsti atstās?! Šāda mehānisma nav un atlikšana arī neko neatrisinās. Tā es esmu ļoti skeptiska par šo nereālo likumu,” sacīja Vaidere, paužot TV24 raidījumā savas domas par valdības pieņemto lēmumu.
Vaidere piebilda, ka jau pašā sākuma par šo Imigrācijas likumu esot bijuši ļoti skeptiska. “Tur bija dāžadas runas par cilvēkiem ..Nu, ko tur parasīt 70, 80 gadus vecam cilvēkam, lai viņš zinātu valodu!? Bet 1990.gadā, kad mēs atguvām brīvību, šiem cilvēkiem bija 40 gadi. Un tad var valodas iemācīties. Un, ja viņš šajā laikā nav iemācījies, tātad viņš šo valsti nemīl, daudzi pat neieredz. Es nezinu, tad ir vajadzīgs mehānims, kā šo lietu risināt. Katrā ziņā es tiešām nedomāju, ka vajadzētu palikt pie visiem pabalstiem, pensijām un visa pārējā cilvēkiem, kas nemīl šo valsti,” uzskata Eiropas parlamenta deputāte (JV) Inese Vaidere.
Jau ziņots, ka valdība otrdien, 22.augustā, slēgtā sēdē uzdeva Iekšlietu ministrijai (IeM) sagatavot grozījumus Imigrācijas likumā, kas paredz Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem vēlākais divu gadu laikā nokārtot latviešu valodas pārbaudi, lai varētu legāli turpināt uzturēties Latvijā.
Saskaņā ar Saeimā 2022.gada 22.septembrī veiktajiem grozījumiem Imigrācijas likumā, Krievijas pilsoņiem izsniegtās pastāvīgās uzturēšanas atļaujas 2023.gada 1.septembrī zaudē spēku.
Lai dzīvotu Latvijā, viņiem jāpiesakās Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statusam. Lai saņemtu šo statusu, Krievijas pilsoņiem Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē jāiesniedz personu apliecinoša dokumenta kopija, kā arī apliecinājums par valsts valodas zināšanām A2 līmenī un finanšu resursu esamību.
Grozījumi Imigrācijas likumā tika veikti ar mērķi stiprināt valsts iekšējo drošību un spēcināt latviešu valodu kā nāciju vienojošu pamatvērtību. Likuma izpildei jāveicina Latvijā dzīvojošo ārzemnieku iekļaušanos Latvijas sabiedrībā, tās informatīvajā telpā, politiskajos, ekonomiskajos un sociālajos procesos.
Likuma izpildes gaita liecina, ka aptuveni puse no Latvijā dzīvojošiem 25 316 Krievijas pilsoņiem, kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas, iesniegušas pieteikumus ES pastāvīgā iedzīvotāja statusa pieprasīšanai.
Vienlaikus teju 10 000 Krievijas pilsoņi, kuriem ir Latvijā izsniegtās ES pastāvīgā iedzīvotāja uzturēšanās atļaujas, nav iesnieguši dokumentus šīs atļaujas saņemšanai, noradīja ministrijā.
Otrdien slēgtajā sēdes daļā valdība vērtēja Imigrācijas likuma grozījumu attiecībā uz Krievijas pilsoņiem ieviešanas gaitu, uzklausīja IeM ziņojumu par reālo situāciju un pēc ilgām diskusijām uzdeva izstrādāt jaunu konceptuālo priekšlikumu Imigrācijas likuma grozījumu redakcijas pilnveidošanai.
