Interese ir “katastrofāli zema”. Kādēļ iedzīvotāji nesteidz nodrošināties ar dūmu detektoriem? 0
Dūmu detektorus savos mājokļos izvēlās ierīkot mazāk nekā 10% iedzīvotāji, pie tāda secinājuma nonākuši nekustamo īpašumu apsaimniekošanas un pārvaldīšanas uzņēmumu grupas “Civinity” speciālisti.
Neskatoties uz to, ka jaunie ugunsdrošības noteikumi nosaka, ka no 2020.gada 1.janvāra visi mājokļi ir jāaprīko ar dūmu detektoriem, “Civinity”, strādājot ar iedzīvotājiem dažāda tipa daudzdzīvokļu mājās, ir novērojuši, ka interese par dūmu detektoru uzstādīšanu ir zema un to ierīkošana netiek vērtēta kā svarīgs mājokļa drošības risku samazinātājs.
Dūmu detektori jau šobrīd ir obligāti gan Lietuvā, gan Igaunijā, un ir viens no visvienkāršākajiem veidiem kā pasargāt sevi un savu mājokli.
Vienkāršākās ierīces ir salīdzinoši lētas un viegli uzstādāmas.
Apsaimniekotāju uzdevums ir informēt iedzīvotājus par dūmu detektoru ierīkošanas iespējām, diemžēl uzņēmums nevar atzīmēt lielu iedzīvotāju interesi par šo drošības nosacījumu izpildi savos mājokļos.
“Kā rāda pētījumi visā pasaulē, dūmu detektori ir viens no efektīvākajiem risinājumiem, lai pasargātu mājokļa iemītniekus no pēkšņām ugunsgrēka briesmām. Tā ir atbildība ne tikai pret sevi, savu ģimeni un savu īpašumu, bet arī pret kaimiņiem un pārējiem daudzdzīvokļu mājas iedzīvotājiem. Mūsu uzņēmuma darbinieki regulāri skaidro un informē iedzīvotājus par dūmu detektoru nozīmi, diemžēl iedzīvotāju atsaucība un interese par dūmu detektoru iegādi un uzstādīšanu ir katastrofāli zema. Šie, it kā sīkumi ir tie, kuri nostāda Latviju vienā no sliktākajām situācijām ugunsdrošības jomā visā Eiropā. Kaut arī situācija uzlabojas, tomēr ugunsgrēkos joprojām iet bojā pārāk daudz cilvēku. Traģiskākais, ka daļu no nelaimēm bija iespējams novērst, ja vien cilvēki būtu bijuši apzinīgāki”, norāda Ardis Pāvilsons, “Civinity” reģionālais vadītājs Latvijā.
Tāpat apsaimniekotāji norāda, ka iedzīvotāji joprojām pagrabos un citās koplietošanas telpās glabā daudz personiskās lietas, kas novietotas neatbilstoši ugunsdrošības noteikumiem, piemēram, traucējot brīvu piekļuvi izejai.
Uzņēmums arī aicina iedzīvotājus padomāt gan par to, kā pagalmā tiek novietota mašīna, gan arī par to, kur tieši kāpņu telpā tiek nolikti bērnu ratiņi vai velosipēdi.
Neviens braucamrīks nedrīkst apgrūtināt piekļuvi izejai no ēkas, bet ārpusē – operatīvā transporta pārvietošanos.
„Mēs kā ēku apsaimniekotāji darām visu iespējamo, lai ugunsdrošības noteikumu prasības izpildītu. Mēs aktīvi komunicējam ar iedzīvotājiem visos kanālos – izliekam paziņojumus, rakstām e-pastus, runājam ar dzīvokļu īpašniekiem un īpašnieku kopību. Tomēr, vispirms būtu nepieciešams, lai iedzīvotāji saprastu, ka mājoklis būs tieši tik drošs, cik lielā mērā viņi paši rūpēsies par noteikumu ievērošanu gan lielās lietās, gan arī ikdienas sīkumos,” secina A.Pāvilsons.
