Slaidiņš: No Hersonas izbēga spējīgas krievu vienības, būtiski stiprinot spēkus Donbasā 21
II pasaules karā kā vienu no Hitlera kļūdām uzskata frontes pārlieku izstiepšanu. Kā tas ir, salīdzinot ar mūsdienu situāciju? Vai krievi ir kaut ko mācījušies un ukraiņi nu zaudējuši priekšrocības, jo frontes līnija vairs nav tika gara?
Pēc Hersonas zaudēšanas fronte samazinājās vismaz par 300 km, ukraiņi gan atguva šo upes labo krastu, bet krievi kaujas spējas tomēr saglabāja, izvilkās laukā no pilsētas. Daudzi jau sita plaukstas, ka vismaz 30 000 dosies uz Kobzona koncertu, bet – nekā, krievi izvilka lielāko daļu kaujas spējīgākās vienības, tā TV24 raidījumam “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” komentē Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Skaidrs, ka tagad šo vienību parādīšanās Donbasā Krievijas bruņotajiem spēkiem nāks tikai par labu, jo tas ir kvalitatīvs karaspēks, salīdzinājumā ar lielo vairumu šobrīd, tā Slaidiņš.
Runājot par II pasaules karu, Hitlera mūīgā traucēšana armijas ģenerālštābam, mēs redzam, ka Putinam ir tieši tāpat – arī viņš jaucas iekšā visos ģenerālštāba notikumos, skaidro virsnieks.
Par krievu manevriem – viņiem laikam ir vienkāršāk nolikt 1000 cilvēkus kādas nelielas pilsētas ieņemšnai, pasniegt to kā panākumu, nevis izmanevrēt ukraiņu vienības, meklējot aizsardzības vājāko vietu.
Jocīgi esot, ka krievi sitas pret stiprāko vietu, jo viss reģions ap Bahmutu ir liels nocietināts rajons ukraiņiem un Bahmutas krišana būs tikai viens, mazs solītis tālākajam.
