Japānas valdošā partija izrauga jaunu līderi: Fumio Kišida kļūs par nākamo premjerministru 0
Valdis Bērziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Japānas bijušais ārlietu ministrs Fumio Kišida uzvarējis valdošās Liberāli demokrātiskās partijas (LDP) iekšējā balsojumā par partijas līdera amatu un kļūs par valsts nākamo premjerministru, jo partijai ir vairākums parlamentā. Kišida oficiāli tiks iecelts valdības vadītāja amatā, kļūstot par valsts 100. premjerministru, 4. oktobrī, kad notiks parlamenta ārkārtas sēde.
Suga nespēja iekāpt premjera Abes kurpēs
Pirms gada 64 gadus vecais Kišida zaudēja līdzīgā balsojumā Jošihidi Sugam, bet tagad nomaina viņu LDP vadītāja un premjera amatā, kurā Suga pabija tikai gadu. Pēc premjera Šindzo Abes atkāpšanās veselības stāvokļa dēļ pēc gandrīz astoņu gadu valdīšanas, kas ir ilgākais posms Japānas pēckara vēsturē, viņu nomainījušais Jošihide Suga nespēja iekāpt premjera kurpēs, atzīmē aģentūra “Associated Press”. Kišidas pirmais uzdevums būs apvienot un vadīt LDP vispārējās vēlēšanās, kas paredzētas jau pēc diviem mēnešiem.
LDP popularitāte kritās, kad premjers Suga izlēma rīkot Tokijas olimpiskās spēles, lai gan pandēmijas apdraudējuma dēļ pret to bija liela daļa japāņu sabiedrības. Jaunajam premjeram būs jārisina virkne smagu uzdevumu, tajā skaitā valsts ekonomikas, kas ir trešā lielākā pasaulē, atveseļošana pēc Covid pandēmijas ierobežojumiem un aizsardzības stiprināšana pret Ziemeļkorejas apdraudējumu. Kišida aicinājis izveidot “veselības krīzes pārvaldības aģentūru”, lai tiktu galā ar pandēmiju, un atbalstījis priekšlikumu par rezolūcijas pieņemšanu, kurā nosodīta Ķīnas attieksme pret uiguru minoritāti. “Mana prasme ir ieklausīties cilvēkos,” pēc uzvaras partijas balsojumā teica Kišida. “Es esmu apņēmies strādāt kopā ar katru par atklātu LDP un spožu nākotni Japānai,” viņš piebilda.
Kišida aicina veidot “jaunu augsmes kapitālismu”
Kišida pirmo reizi tika ievēlēts parlamemtā 1993. gadā un kļuva par kodolatbruņošanās aizstāvi. Kā Šindzo Abes valdības ārlietu ministrs 2015. gadā viņš piedalījās vienošanās panākšanā ar Dienvidkoreju, lai atrisinātu strīdu par seksuālo varmācību pret korejiešu sievietēm, ko Otrā pasaules kara laikā pastrādāja japāņu karavīri. Šī smagā vēstures nasta joprojām apēno abu valstu attiecības. Kišida pazīstams kā mēreni liberāls politiķis un varētu pavirzīt valdošo konservatīvo partiju nedaudz pa kreisi, atzīmē raidsabiedrība BBC.
Lai gan kritiķi viņu dēvē par garlaicīgu, konkurencē ar četriem kandidātiem Kišida prata nodrošināt partijas vadības vairākuma atbalstu. Viņš solījis kritiski izvērtēt bijušā premjerministra Šindzo Abes ekonomisko politiku, kas esot nākusi par labu tikai bagātajiem. Kišida aicinājis veidot “jaunu augsmes kapitālismu”, lai mazinātu ienākumu atšķirības starp dažādiem sabiedrības slāņiem, kas iezīmējās bijušā premjera Šindzo Abes valdīšanas laikā un padziļinājās pandēmijas apstākļos. Viņš arī solīja veicināt tīrās enerģijas tehnoloģijas, lai īstenotu vides saglabāšanu un novērstu temperatūras celšanos.
Nosoda Krievijas premjera vizīti Kuriļu salās
Japāna iebildusi pret Krievijas premjerministra Mihaila Mišustina vizīti Kuriļu salās, kas notika šā gada vasarā. Maskava noraidīja Japānas izteikto protestu un uzsvēra, ka Kuriļu salas ir Krievijas valsts teritorija. 1945. gadā padomju armijas okupēto Kuriļu salu dienviddaļu Japāna joprojām uzskata par savām Ziemeļu teritorijām. Tokija pretendē uz Iturupas, Kunaširas, Šikotanas un Habomai salām, atsaucoties uz divpusējo 1855. gada Traktātu par tirdzniecību un robežām. Maskava uzskata, ka Krievijas suverenitāte pār Dienvidkuriļu salām nav apšaubāma. Šīs domstarpības joprojām kavē robežas noteikšanu un miera līguma noslēgšanu pēc Otrā pasaules kara.
Japānas Ārlietu ministrija izsauca Krievijas vēstnieku Tokijā, lai izteiktu protestu par Mišustina vizīti, bet Krievijas Ārlietu ministrija iesniedza sūdzību Japānas vēstniekam. Krievijas ārlietu ministra vietnieks Igors Morgulovs, tiekoties ar Japānas diplomātu, kritizējis Japānas “nedraudzīgos soļus”.
Japāna turpinās partnerību ar ASV
Analītiķu ieskatā, vēlēšanām tuvojoties, vēlētāji pievērsīs uzmanību, kā Kišida paredz līdzsvarot Japānas attiecības ar ASV un Ķīnu. Savā uzrunā partijas apspriedē Kišida solīja risināt Japānas “nacionālās krīzes”, tajā skaitā Covid-19, ekonomikas lejupslīdi, demogrāfisko krīzi, kā arī gādāt par “brīvu un atvērtu Indijas un Klusā okeāna reģionu” kā pretsvaru Ķīnas pārmērīgajām prasībām.
Kišida apsūdzējis Ķīnu vēlmē eksportēt “savu autoritāro sistēmu”. Kādreiz uzskatīts par neizlēmīgu mēreno, tagad Kišida aicinājis vēl vairāk palielināt valsts aizsardzības budžetu un solījis nepiekāpties Ķīnai strīdā par “de facto” neatkarīgo Taivānu, ko Ķīna uzskata par savas teritorijas daļu, un Pekinas vēršanos pret demokrātijas kustību Honkongā.
Ekspertu ieskatā, Kišidas vadībā Japāna turpinās ciešu partnerību drošības jomā ar ASV un citām demokrātijām Āzijā un Eiropā kā pretsvaru Ķīnai un kodolieročus žvadzinošajai Ziemeļkorejai. Analītiķi norāda, ka sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā pasaulē ir ļoti svarīgi, lai Japānā saglabājas politiskā stabilitāte un pēctecība.
