Andis Kudors, bloga “Latvijasdrosiba.lv” autors,
Andis Kudors, bloga “Latvijasdrosiba.lv” autors,
Foto: Paula Čurkste/LETA

Andis Kudors: Ķīnas “burkāna” un “pātagas” diplomātija 3

Andis Kudors, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
Lasīt citas ziņas

 

Lietuva, nebaidoties no Ķīnas komunistiem, nesen lēma atvērt Taivānas pārstāvniecību, lietojot tās nosaukumā vārdu “Taivāna”, nevis “Taipeja”, tādējādi pasvītrojot, ka tā sadarbojas ar valsti, nevis tikai pilsētu. Ķīnas reakcija bija prognozējama, augustā tā izsauca uz konsultācijām savu vēstnieku Viļņā un pieprasīja, lai Lietuva atsauc savu vēstnieku no Ķīnas. Atgādināšu, ka Taivānā savulaik paglābās ķīnieši, kuri nesaslima ar komunisma utopiju un izvēlējās dzīvot brīvībā, nevis zem sarkanajiem karogiem un Mao plakātiem.

CITI ŠOBRĪD LASA

Lietuvas valdība šī gada martā pavēstīja, ka atklās biznesa pārstāvniecību Taivānā, kurā dzīvo vairāk par 20 miljoniem iedzīvotāju. Nebrīnīšos, ja ar laiku Ķīnas Republika Taivānā investēs Lietuvā vairāk nekā komunistiskā Ķīna. Lietuva maijā lēma par izstāšanos no formāta 17+1, kurā ir daudz solījumu no Ķīnas puses, bet salīdzinoši maz praktiskas darbības.

Rietumvalstu izdabāšana komunistiskajai Ķīnai ir saistīta ar bailēm kaitināt milzi un zaudēt eventuālo ekonomisko sadarbību. Šādai brīvās pasaules nostājai nav nekāda morāla pamatojuma.

Lietuvieši ar viņiem ierasto drosmi un izlēmību ir nostājušies kā Dāvids pret Goliātu. Viļņa jau kuro reizi parāda, ka nebaidās no lieliem autoritāriem milžiem starptautiskajā politikā un ir mainījusi komunikāciju ar Taivānu, kas, protams, nav tīkama Pekinas komunistiem.

Baltijas valstīs ārpolitikas vektori Ķīnas virzienā pagriezās pirms dažiem gadiem, kad tika pausts satraukums par Krievijas tranzīta kravu kritumu un meklējumiem tā kompensēšanai. 2021. gada pavasarī Igaunijā par spiegošanu Ķīnas militārās izlūkošanas labā tika notiesāts Tallinas Tehniskās universitātes pētnieks Tarmo Kiutss. Palūkosimies arī, kas notiek ārpus Baltijas valstīm.

 

Globāli

Beļģijā bāzētās Starptautiskās žurnālistu federācijas (International Federation of Journalists) 2020. gadā publicētais pētījums atgādināja par pieaugošo Ķīnas mediju ietekmi pasaule. Peki­nas dekādi ilgā mediju kampaņa ir sākusi dot augļus, kas izpaužas kā ārvalstu žurnālistu Ķīnu slavinošie rak­sti.

Populāra Ķīnas publiskās diplomātijas metode ir žurnālistu apmaiņas un mācību semināri, kuru ietvaros daudzu valstu žurnālisti, pateicoties komunistu finansējumam, uzturas Ķīnā no divām nedēļām līdz desmit mēnešiem.

Līdzīgas programmas īsteno arī citas valstis, taču mēs zinām, kā atšķiras demokrātisku un autoritāru valstu publiskā diplomātija. Tie, kuri ir piedalījušies šādos projektos, ziņo, ka Ķīnas puse cenšas parādīt sevi vienpusēji – koncentrējoties uz ekonomisko progresu, jauno pilsētu mūsdienīgumu un tehnoloģisko progresu. Tikai nejautājiet neko par cilvēktiesībām un kristiešu vajāšanām!

Papildus ierastās publiskās diplomātijas metodēm (piemēram, Konfūcija institūta darbam) Ķīnas valdība atsevišķās zemēs izmanto arī citas metodes, kas saistītas ar militāro tehnoloģiju iegūšanu.

Ķīnas Komunistiskās partijas ģenerālsekretārs Sji Dzjiņpins pasludināja jauno Ķīnas militārās un civilās politikas saplūšanu 2015. gada martā. Ideja tika nostiprināta oficiālā dokumentā – stratēģijā – 2017. gada decembrī. Praksē tā izpaužas kā tādu sadarbības projektu īstenošana, kuros ārvalstu universitātes tiek iesaistītas sadarbības projektos, kuri kalpo tehnoloģiju pārnesē uz Ķīnas militāro industriju.

Centrāleiropā un Austrumeiropā par Ķīnu ir bieži runāts, pieminot cerības par nākotnes kravu tranzītu, bet Austrumāzijā un Klusā okeāna areālā drošības apdraudējums ir jēdziens, kas vairākām valstīm asociējas ar Ķīnas pieminēšanu.

Pirms dažiem gadiem biju Japānā, kur drošības eksperti runāja par trim savas valsts drošības izaicinājumiem: totalitāro Ziemeļkoreju, komunistisko Ķīnu un autoritāro Krieviju. Arī Austrālijā un Jaunzēlandē izskan satraukums par Ķīnu kā pieaugošu riska faktoru abu valstu nacionālajai drošībā.

Jaunzēlandē izskan satraukums par Ķīnas agresīvo ārējo un militāro politiku, dezinformāciju un kiberuzbrukumiem, kas apdraud Jaunzēlandes drošību.

2021. gada jūlijā Jaunzēlandes valdība nāca klajā ar paziņojumu, kurā apsūdzēja Ķīnas valdību par līdzdalību kiberuzbrukumos.

 

Centrālā Eiropa

Salīdzinošās analīzes pētījuma projekts “MapInfluenCE project” parādīja, ka Ķīna Centrāleiropas valstu ietekmei izmanto “burkāna” un “pātagas” pieeju. Secinājumos tika atzīmēts, ka Ķīna attiecībās ar Čehiju, Poliju, Ungāriju un Slovākiju neizmanto vienādu, šablonisku metodi, bet elastīgi pielāgo politiku atkarībā no mērķa valsts nostājas. Piecpadsmit gadu laika posma novērojumi parādīja, ka attiecībās ar Ungāriju Ķīna izmanto pārsvarā “burkānu”, jo valsts pretimnākšana ļāva neizmantot “pātagu”, kas savukārt tika lietota pret Čehiju.

Ar “burkānu” tiek saprasta sevišķa labvēlība no Ķīnas valdības puses, kas izpaužas kā līgumi, solījumi par tranzītu u. tml. “Pātaga” savukārt ir publisks nosodījums par Ķīnas kritizēšanu, diplomātisko saišu saraušana, tirdzniecības apjoma samazinājums. Pekina vicina pātagu tad, ja tiek aizskarti Tibetas un Taivānas jautājumi.

Ķīna rāda bargu seju brīžos, ja kāda valsts atļaujas runāt par cilvēktiesību problēmām, etnisko minoritāšu un kristiešu vajāšanām Ķīnā.

Kā norāda “MapInfluenCE project” pētnieki, Ķīnas iespējas sodīt kādu valsti ir ierobežotas, jo ne visas valstis ir cieši saistītas ar to ekonomiski. Ķīnas tradīcija ilgi runāt un ilgi veidot attiecības un tikai tad investēt, kā arī investīciju cerību nesakritība ar praktisko investīciju apjomu izdara tai lāča pakalpojumu, ļaujot vairākām valstīm atsalt pret Ķīnu.

Somijā bāzētais Eiropas Savienības Hibrīddraudu novēršanas izcilības centrs publicēja Ivanas Karaskovas analīzi par Ķīnas informācijas operācijām Centrāleiropā un Austrumeiropā. Pētniece norādīja, ka Ķīna jau tradicionāli izmanto publisko diplomātiju un propagandu, lai ietekmētu mērķa valsts politisko un ekonomisko eliti.

Karaskova izdala trīs Ķīnas pieeju raksturojošus elementus: 1) Ķīna vairo ietekmi sfērās, kuras nav tieši saistītas ar ekonomiku, panākot pārplūšanas (spillover) efektu; 2) Ķīnas ietekmes stratēģijā ekonomiskie instrumenti ir galvenie; 3) režīma pastāvēšana ir pamatmērķis. Vēl tiek izcelts tas, ka ar Ķīnas varu saistītie faktori ir pastiprinājuši darbību sociālajos tīklos “Facebook” un “Twitter”. Komunikācija darbojas arī uzņēmējdarbības līmenī. “Huawei” vēlējās veidot 5G tīklu Čehijā un uzdāvināja simts mobilo telefonu Čehijas prezidenta kancelejai.

 

Nobeigumā

Maigās varas teorētiķis Džozefs Naijs skaidro, ka valsts var izmantot savu pievilcīgumu ārpolitikas mērķu sasniegšanai. Ķīna atšķirībā no Krievijas īsteno savu publisko diplomātiju, veidojot “labās attiecības” jeb “guanxi”, tādējādi rīkojoties baltos cimdos atšķirībā no Kremļa, kas maigajai varai tās klasiskajā izpratnē ir gandrīz atmetis ar roku, dodot priekšroku brutālākai rīcībai.

Tomēr ir jāatceras, ka jebkuru autoritāru valstu tautas jeb sabiedriskā diplomātija (people to people contacts) parasti ir valdības kontrolēta. Valsts finansējums dod iespēju valsts kontrolētas publiskās diplomātijas plašu īstenošanu, pasniedzot to kā pilsoniskās sabiedrības, augstskolu un uzņēmumu pašu (ar varu it kā nesaistītu) iniciatīvu.

Pekina, saprotot, ka komunisms nav sevišķi pieprasīta prece Rietumos, komunikācijā ar ārvalstu sabiedrību priekšplānā ir izvirzījusi Konfūcija, nevis Mao idejas.

Tāpēc pie mums, Rīgā, ir “Konfūcija institūts”, nevis kāds “Mao centrs”. Maigo varu parasti īsteno, gan uzrunājot plašu auditoriju ar populāro jeb masu kultūru, gan mērķa valsts eliti – lēmumu pieņēmējus – ar augsto kultūru. Pirmā pieeja nodrošina masveidīgumu, kas ir sevišķi svarīgs, ietekmējot demokrātiskas valstis, kur plaša sabiedrība ietekmē politiķu lēmumus.

SAISTĪTIE RAKSTI

Otrā pieeja, kas paredz mērķ­tiecīgu darbu ar viedokļu līderiem, uzrunā esošos un nākamos procesu ietekmētājus valsts institūcijās, politikā, uzņēmējdarbībā. Intelektuāļiem būs interesanti parunāt par Konfūcija morāles un laba menedžmenta idejām, uz brīdi aizmirstot, ka pašlaik pie varas Ķīnā ir komunisti, kuri vajā kristiešus un nepieļauj vārda brīvību.

“MapInfluenCE project” eksperti sava pētījuma noslēgumā nāca klajā ar rekomendācijām. Vienā no tām Centrāleiropas valstis tiek aicinātas strādāt pie savu valstu Ķīnas tematikas ekspertu izglītošanas bez Pekinas komunistu virsvadības. Šāda ekspertīze būs noteikti nepieciešama, ņemot vērā Ķīnas svara pieaugumu starptautiskajā politikā. Pretējā gadījumā Ķīnas valdība ar sava finansējuma palīdzību veidos pasaulē tādu ekspertu tīklu, kura dalībnieki būs gatavi nekritiski vērtēt Ķīnas iekšpolitiku un ārpolitiku, palielinot tās ietekmi savās valstīs.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Krievi paceļ balto karogu! Nofilmēts, kā okupanti padodas ukraiņiem
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
“Izmeklēšana nozieguma vietā stiprinājusi aizdomas.” Zviedrija par atklāto “Nord Stream” noplūžu vietās
Pie Igaunijas krastiem manīta Putinam piederoša superjahta 3
Lasīt citas ziņas
Līdzšinējo Saeimas spīkeri Mūrnieci varētu virzīt darbam valdībā 12
“Pasaule ir nukleāra Armagedona draudu priekšā.” Baidens brīdina, ka Putins nejoko, draudot lietot kodolieročus 49
Sākts kriminālprocess par partijas “Stabilitātei!” deputātes Grevcovas iespējamo melošanu CVK 36
“Šoreiz pie valdības tiksim ātri!” Saruna ar profesoru Klāvu Sedlenieku
Izraēlā arheologi izrakumos uzgājuši retu zelta monētu depozītu
23:05
Latvijas hokeja vēstures cienītāji aizvadījuši tradicionālo hokeja kareivju piemiņas dienu
22:32
Ilze Pētersone: Vēlēšanu prieks ar paģiru garšu
21:51
Iemīlējuši Latvijas skaņu: “Grammy” balvas ieguvēji atgriežas Rīgā ar jaunu projektu
VIDEO. Vīrietis, kurš Krievijas gaisa trieciena laikā zaudēja visu ģimeni: “Viņi nogalināja visu, kas bija manā dvēselē”
Polijā mājputnu barībā konstatētas neatļautas vielas. Vēl nav zināms, vai šī barība un putnu gaļa nonākusi arī Latvijā
FOTO. Kā izskatās skaistākās Jūrmalas vēsturiskās ēkas? 1
Cik lieli būs apkures rēķini rīdziniekiem no oktobra? Rīgas izpilddirektora aprēķini
Ilze Pētersone: Vēlēšanu prieks ar paģiru garšu
SPECIĀLIZLAIDUMS. Jaunākais par karu Ukrainā ar Jāni Slaidiņu 6
Zelenska un Maska strīds “Twitterī”: “Ja kāds nozog Jūsu “Teslas” riteņus, tas nepadara viņu par automašīnas īpašnieku”
Vai laikapstākļi mainīsies? Sinoptiķu prognoze sestdienai
Kāda ir bibliotēku loma mūsdienu apstākļos? 3
FOTO. Influenceri un slavenības tiekas īpašā pēcpusdienas tējas dzeršanas ballītē
“Režīma pilsēta”: kā Liepāja kļuva par PSRS militāro objektu – “nepiederošām” civilpersonām nepieejamu zonu
Gada inflācija septembrī varētu būt vismaz 22%
Pie Igaunijas krastiem manīta Putinam piederoša superjahta 3
Kurzemē policija uziet melnajam tirgum paredzētus šaujamieročus
Kas būs, kad ukraiņi padzīs krievus no savas zemes? Vai viņiem vienmēr būs jābūt kaujas gatavībā? Atbild Slaidiņš
VIDEO. “Pie kājas man tavs makrolīmenis! Lai no šodienas cenas neceltos!” Lukašenko aizliedzis paaugstināt cenas 73
Jānis Grasis: Ņemsim piemēru no ebreju kopienas, kas prasa un beigās arī dabū.
Monika Zīle: Politisko kaislību duļķes un nogulsnes
Dūra mātei, dūra skolotājai! Vai no šīs nelaimes varēja izvairīties? 52
VIDEO. Soctīklotāji pārsteigti par kāda zvejnieka neparasto lomu – haizivs olu 3
Liepājā aizdegusies šķeldas kaudze rada spēcīgu sadūmojumu plašākā apkārtnē
Bēgot no mobilizācijas, divi krievi ar laivu atbraukuši uz Aļasku
Krāpnieki uzdodas par VSAA darbiniekiem, solot pabalstus iedzīvotājiem