Jauni krosoveri, veci limuzīni. Kas notiek auto tirgū? 4
Atis Jansons, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Kā, par Eiropas zaļajām direktīvām lasīdami, savu ikdienas satiksmes rīku parku papildinām? Atbildes īsais variants – būtisku pārmaiņu nav. Gan jaunu, gan lietotu vieglo auto imports nav būtiski mainījies ne kvantitātē, ne kvalitātē.
Vienīgi pagaidīt nākas…
Šis šķērslis visspilgtāk iezīmē globālās slimības nestās izmaiņas jaunu auto tirgū. Dīleru saloni atvērušies, kredītu devēji maķenīt drosmīgāki kļuvuši. Bet pandēmijas iedragātā automobiļu sastāvdaļu piegādes loģistika klibo. Ne tikai joprojām klibo, bet bieži vien paklūp tik smagi, ka pat populāra kompaktklases auto saņemšanu nākas gaidīt pat pusi gada.
Citādi – viss pa vecam. Turīgā vidusslāņa izvēlēto modeļu topa virsotnē ir un paliek visai prāva izmēra krosoveri. Vienīgais izņēmums – “Toyota Corolla”, kura ir visvairāk pirktā (sk. tabulu), savu tradicionālo konkurentu klasē (“VW Golf”) apsteidzot gandrīz trīskārt.
Kas vēl šajā reitingā, kā saka, lec acīs? Nav šeit izteikti “biezo”. Premiummarku līderis “BMW X5” pusgadā nav savācis pat simtu kārumnieku un tikai pavisam nedaudz pārspējis galēji pretēju izvēli – “Dacia Sandero”. Toties ir saprātīgas pieticības paraugi – neapšaubāmi visietilpīgākais no līdzīga izmēra un cenas automobiļiem “Citroen Berlingo” (pasažieru versija). Un “Toyota Yaris” – šī gada Eiropas “Gada auto”.
Pašus dārgākos šogad reģistrētos jaunos auto atrodam statistikas plauktiņā “tikai daži”. 20 “Bentley”, astoņi “Range Rover Sport”. Ir pat pa vienam “Lamborgini Urus” un “Ferrari F8 Tributto”…
Smagsvaru hegemonija
Lietoto (lielākā daļa no tiem jau nodzīvojusi vairāk par kritiskajiem 10 gadiem) importa zīmolos toties visai grūti atrast jebkādas izmēru vai marku pieticības pazīmes. Līderi nemainīgi ir prāvi “BMW”, “Audi” un “Volvo” – katram ap tūkstoti jaunu īpašnieku. “Golf” – par trešdaļu mazāk. “Opel Astra” – drusku virs 300, “Meriva” – 190, “VW Polo” – 170. Patiešām nelielu, vieglu, ekonomisku lietotu auto nepērk gandrīz neviens. Izturībai neticam? Vai pat mērenā trūkumā gribam izlikties “biezi”?
