Jelgava prasa saglabāt tai republikas nozīmes pilsētas statusu 0
Jelgavas pilsētas pašvaldība Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir nosūtījusi pieprasījumu likumprojektā par administratīvi teritoriālo reformu tai saglabāt republikas nozīmes pilsētas statusu , aģentūra LETA uzzināja pilsētas pašvaldībā.
Pašreizējais likumprojekts paredz Jelgavai novada centra statusu, bet pašvaldība uzskata, ka tajā ir izmaiņas, kas negatīvi skaršot ikvienu pilsētas iedzīvotāju.
“Īstenojot reformu, būtiski samazināsies jelgavnieku dzīves kvalitāte, sociālo pakalpojumu grozs, izglītības pakalpojuma kvalitāte, samazināsies iespēja ieguldīt pilsētvides sakārtošanā un attīstībā. Jelgava nevarēs līdzvērtīgi ar republikas nozīmes pilsētām pretendēt uz Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Tas ierobežos iespējas ar investīcijām nodrošināt turpmāko pilsētas attīstību dažādās stratēģiski svarīgās jomās,” pauž pilsētas vadība.
Tāpat, īstenojot reformu pašlaik paredzētajā formātā, Jelgava zaudēšot konkurētspēju un atpazīstamību Latvijas pilsētu vidū un arī Eiropas kontekstā. Pašvaldībai esot bažas, ka pilsēta “zaudēs mērķtiecīgi veidotās un attīstītās pozīcijas ne tikai kā valsts nozīmes ražošanas un biznesa, bet arī kā zinātniski pētnieciskais un kultūras centrs”.
Vēstulē komisijai dome norāda, ka Jelgava ir Latvijas ceturtā lielākā pilsēta ar vairāk nekā 61 000 iedzīvotājiem un tā atbilst visiem valdības noteiktajiem kritērijiem, lai saglabātu republikas pilsētas statusu un patstāvīgu administratīvo teritoriju.
Tāpēc pašvaldība aicina Saeimas komisiju un deputātus izvērtēt vienlīdzības un taisnīguma principu, pieņemot gala lēmumu par reģionālo reformu Latvijā un piemērot vienādus kritērijus attiecībā uz visām lielajām pilsētām.
Jau vēstīts, ka līdzīgu vēstuli Jelgavas mērs Andris Rāviņš (ZZS) ir nosūtījis Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV) un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP), un tajā pausts aicinājums izvērtēt vienlīdzības un taisnīguma principus attiecībā uz republikas lielajām pilsētām, realizējot administratīvi teritoriālo reformu.
Ņemot vērā pēdējās izmaiņas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) paziņojumā par triju pilsētu – Daugavpils, Liepājas un Rēzeknes – republikas nozīmes pilsētu statusa saglabāšanu, Rāviņš vēstulē vērš uzmanību, ka Jelgava ir ceturtā lielākā pilsēta ar 60 000 iedzīvotāju. Tā atbilst visiem VARAM definētajiem kritērijiem, lai saglabātu republikas nozīmes pilsētas statusu un pastāvētu kā patstāvīga administratīvā teritorija, uzskata domes vadītājs.
“Lūdzam ņemt vērā 60 000 jelgavnieku vēlmi arī turpmāk dzīvot republikas nozīmes pilsētā, kuras izveidošanai ir dziļi vēsturiskas saknes un nozīmīga loma Latvijas brīvības cīņās,” vēstulē pauž pilsētas mērs.
Vēlāk arī Jelgavas novada domes deputāti vēstulē Saeimai un vairākām citām valsts iestādēm aicināja saglabāt republikas nozīmes pilsētas statusu arī Jelgavai, nepievienojot to jaunveidojamajam Jelgavas novadam.
VARAM piedāvājums paredz apvienot Jelgavas novadu, Jelgavas pilsētu un Ozolnieku novadu. Jelgavas novada pašvaldība uzskata, ka VARAM un Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu, nav vērtējis un ņēmis vērā ne novada pašvaldības, ne Jelgavas pašvaldības, ne Ozolnieku novada pašvaldības viedokli, par vienādām situācijām pieņemot atšķirīgus lēmumus.
Jelgavas novada pašvaldība atgādina, ka jau vasarā kopā ar Daugavpils, Rēzeknes un Ventspils novadu pašvaldībām aicināja lauku teritoriju novadus neapvienot ar republikas nozīmes pilsētām. Vēlāk Jelgavas dome pieņēma lēmumu neatbalstīt plānoto reformu.
Vēstīts arī, ka Saeima izskatīšanai parlamenta Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā, kas piedāvā reformas rezultātā 119 pašvaldību vietā Latvijā izveidot 39 vietvaras.
Likumprojekts paredz izveidot 34 novadus, kā arī saglabāt republikas pilsētas statusu Rīgai, Jūrmalai, Daugavpilij, Liepājai un Rēzeknei. Attiecīgi plānots, ka reforma neskars minētās piecas republikas pilsētas un arī četrus novadus – Alūksnes, Gulbenes, Līvānu un Salaspils novadus.
Vienlaikus, lai nodrošinātu Olaines novada ģeogrāfisku vienotību, likumprojektā arī ietverts punkts, kas uzdod Olaines un Ķekavas novadu pašvaldībām vienoties par robežas grozīšanu.
