Reformas radītie kari Ziemeļvidzemē 0
Valkas novada uzņēmējiem arī ir smagā tehnika, bet viņi pagaidām vēl neplāno bloķēt ceļus un braukt ar traktoriem uz Rīgu, kā to piedraudējuši Rūjienas un Naukšēnu lauku biznesa pārstāvji.
Valcēnieši ir uzrakstījuši vēstuli kaimiņu novadu uzņēmējiem, aicinot ciemos. “Mūsu cilvēkiem sāp sirds, dzirdot, kā Valku sauc par bedri un grimstošo pilsētu,” skaidroja Valkas novada priekšsēdis Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).
Pašvaldību reformas radītā naidošanās Ziemeļvidzemē ieguvusi sevišķi lielu publicitāti.
Pret agrākajam Valmieras rajonam piederīgo Naukšēnu un Rūjienas iekļaušanu Valkas novadā protesta pasākumus organizē vairāki desmiti abu pašvaldību uzņēmēji SIA “Kunturi” valdes priekšsēža Jurģa Krastiņa vadībā – viņš pārstāv vairākus uzņēmumus, kas ir abās pašvaldībās.
“Valdība taisa reformu un sanaido savā starpā mūs – parastos cilvēkus. Tāpēc zvanīju Jurģim Krastiņam un teicu, lai atbrauc pie mums un paskatās, ka Valka nav nekāds sūnuciems, mums ir ar ko palepoties,” “Latvijas Avīzei” sacīja valcēniete, veikala līdzīpašniece Inga Boša.
J. Krastiņš “LA” atzina: “Valkas cilvēkiem jau nav ne vainas un mums nav doma naidoties, bet mēs gribam apturēt pilnīgi neloģisku novadu apvienošanu. Un, ja tas neizdosies, mēs brauksim uz Rīgu.”
J. Krastiņam jau ir bijusi iespēja uzstāties valdības sēdē, kad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (“AP”) ziņoja par reformu. Taču rūjienieši gaida J. Pūci pie sevis. Ministrs “LA” apstiprināja, ka plāno ierasties Rūjienā, bet laiks vēl esot jāsaskaņo. J. Krastiņš arī gatavs atsaukties Valkas uzņēmēju aicinājumam apmeklēt Valku, bet agrāk kā decembrī nesanākšot, “jo tagad man ir jāpalaiž ferma” – ar ko domāta ražošanas paplašināšana.
Rūjienas novada priekšsēdis Guntis Gladkins (Vidzemes partija), kurš arī valdības sēdē ir uzrunājis ministrus, domā, ka vairs nevajadzētu tērēt laiku, rīkojot tikšanās, jo “vilciens ir aizgājis, mūsu domes ir pieņēmušas lēmumus un nosūtījušas ministrijai, kā arī informējušas partijas”.
Vairāku politisko spēku pārstāvji jau solījuši Saeimā nepieļaut šādu teritoriālo iedalījumu.
Ja reforma ir neizbēgama, tad Rūjiena un Naukšēni ir gatavi apvienoties tikai ar Valmieru.
“Mēs ar valcēniešiem pat vienā korī nekad neesam dziedājuši,” piebilda G. Gladkins. Abu novadu aktīvisti ir publiskojuši videomateriālu, kurā var aplūkot ne tikai jaudīgo lauksaimnieku tehniku, bet arī izskan brīdinājumi par došanos uz Rīgu ar mēslu mucām, pieļaujot, ka “divi putni [domāts J. Pūce un V. A. Krauklis] ir kaut ko sarunājuši un tagad grib, lai vairāki tūkstoši cilvēku tam pakļautos”. V. A. Krauklis šādus apgalvojumus “LA” nodēvēja par pilnīgi nepamatotiem.
Naukšēnu novada priekšsēdis Jānis Zuments (ZZS) atzīst, ka no šīs situācijas cieš cilvēki, kas nav pie tās vainojami. G. Gladkins tam varot piekrist, bet, viņaprāt, tā nebūtu, ja pašvaldībām būtu dots laiks pāris mēnešus pašām sarunās vienoties par vienu vai otru modeli. Abu novadu priekšsēži uzskata, ka pie Valkas ne viens, ne otrs nebūs ieguvējs.
“Mums reforma ir neizdevīga, jo būs sliktāk tik un tā, bet, ja jāizvēlas, tad kopā ar Valmieru mūsu attīstība būs prognozējamāka,” uzskata J. Zuments.
Naukšēni esot dzīvojuši saimnieciski, bet “Valka ir saņēmusies kredītus”, viņš piebilda. Laikrakstā “Ziemeļlatvija”
J. Krastiņš saka: “Lai Krauklis pats izstrebj no savas izšķērdīgās dzīves savārīto putru, nevis velk līdzi Rūjienu.”
J. Pūces argumentus, ka minētās pašvaldības jaunajā kartē saista atrašanās Igaunijas pierobežā, J. Krastiņš noraidīja ar teikto: “Ar to, ka pašvaldību deju kolektīvi draudzējas, ekonomiskā attīstība netiks veicināta.”
Viņaprāt, ir jāveido novads uz agrākā Valkas rajona bāzes, bet tikai ar centru Smiltenē, kas ir aizgājusi tālu priekšā Valkai savā attīstībā. Kad J. Krastiņš to piedāvāja valdības sēdē, arī premjers Krišjānis Kariņš (“JV”) ieinteresējās par tādu iespēju, jo tad kartē iezīmēto trīs (Valmieras, Valkas, Smiltenes) novadu vietā būtu divi.
“Smiltenes un Valkas novadiem jau desmit gadus nav nekā kopīga, izņemot vēsturi,” tā savukārt “LA” sacīja Smiltenes novada priekšsēdis Gints Kukainis (NA), norādot arī uz Valkas atrašanos pierobežā. Smiltenes cilvēki dodas Valmieras, Cēsu, Gulbenes un Rīgas virzienā. Jau toreiz tas esot bijis neloģiski izveidots rajons. Reformas īstenošanā ir svarīga sasniedzamība un saskarsmes punkti, kādu Valkai ar Smilteni neesot, tas būtu tāpat “kā upi pret kalnu dzīt,” piebilda G. Kukainis, kura vadītā pašvaldība savu nākotni saista ar Apes un Raunas novadiem.
“Tā ir neiespējamā misija,” atzina arī V. A. Krauklis, pieļaujot, ka šī attieksme ir saglabājusies no padomju laikiem. Ekonomiski Valka tagad ir saplūdusi ar Igaunijas Valgu un faktiski dzīvojot kā viena pilsēta, kurai esot liela vilkme.
“Nav dienas, kad mēs ar Valgu kaut ko nedarītu kopā,” piebilda V. A. Krauklis.
Te gan jāatgādina arī par valcēniešu pārdeklarēšanos Igaunijas pusē, kur ir pieejami kvalitatīvāki pakalpojumi un arī lielākas algas.
V. A. Krauklis apstiprināja, ka pašvaldība ir ņēmusi kredītus, bet tie ir līdzekļi, kas ieguldīti attīstībā, un pašvaldības finanšu situācija esot stabila. Viņaprāt, Rūjiena un Naukšēni būtu tikai ieguvēji, jo viņiem būtu garantēta pārstāvniecība domē un novads domājot par ikvienu teritoriju. To “LA” apstiprināja Kārķu un Ērģemes pagastu pārvalžu priekšnieks Pēteris Pētersons.
Pirms desmit gadiem Kārķu pagasta deputāti bija izvēles priekšā – iet pie Naukšēniem vai Valkas. Balsojot viņi izvēli izdarīja par labu Valkas novadam. “Tas lēmums bija pareizs, mēs esam tikai ieguvēji,” tagad “LA” sacīja P. Pētersons.
Kārķos, kas atrodas nomalē, par ES fondu naudu degradēto teritoriju atjaunošanai tiek īstenots projekts un tiks izveidota mēbeļu ražotne, kas gatavo produkciju galvenokārt eksportam. Šis finansējums ir pieejams tikai reģionālās attīstības centriem. Ir arī mazāki projekti, piemēram, Ērģemē sakārtots futbola laukums, Kārķos tautas namā ir iespēja skatīties kino un rādot arī visas jaunākās latviešu filmas.
“Lai Rūjienas uzņēmēji man piedod, bet mūsu cilvēki arī brauc strādāt uz Valmieru, taču tas nav traucējis mums būt pie Valkas,” sacīja P. Pētersons, norādot, ka moderno tehnoloģiju laikā iedzīvotāji jau vairs tikpat kā neko nedodas kārtot uz pašvaldības domi.
