Kā izbaudīt un iemācīties braukt ziemas apstākļos, iesaka eksperts 0
Sen zināms paradokss: rātns autovadītājs savu iemaņu līmeni ceļ lēni. Iespējams – neceļ nemaz. Pēc licences iegūšanas viņš (viņa) labvēlīgos apstākļos diezgan ātri kaut cik apgūst ātrumus līdz 90 km/h un pie tā arī paliek.
Pirmajā ziemā savukārt notiek minējumi – kāds tad ir tas “drošais ātrums” uz sniega? Uz ledus? Minējumi, jaukti ar bailēm, spriedzi un nervozitāti.
Ko darīt? Paļauties uz elektroniskajām auto stabilitātes kontrolēm? Uz skaļi reklamētām superriepām? Kļūda.
Tās nespēj visu. Visu (gandrīz) spēj tikai cilvēks, kurš, pārvarējis slinkumu un nevaļu, pacenties kļūt prasmīgāks pats. Iemaņu rezerve joprojām ir nepieciešama, un audzēt to lieliski (piedevām – ar baudu) var tur, kur limiti nav noteikti, kur nav pretējā virziena kustības, nav grāvju, nav stabu. Speciālās trasēs.
Latvija šajā ziņā ir bagāta. Mums ir “Biķernieki” Rīgā, “333” Ropažu pagastā. “Mūsa” Bauskā, “Rullīši” Jelgavā utt. Gada lielākajā daļā viena problēma – asfalts plēš riepas (dārgi!), ātrumi uz cieta seguma šajos poligonos pārāk lieli un drīz vien kļūst bīstami.
Tieši tāpēc tik ļoti gaidām to, kas nu atnācis, – lielo balto. Riepas vairs nedilst, slīdes var sagaidīt jau ar 20 km/h. Izmantojam iespēju, vingrojam!
Kur? Der jau pieminētās (un vēl citas) šīm nodarbēm speciāli iekārtotas vietas. Visām šīm trasēm ir mājaslapas internetā. Ir portāls iauto.lv, kurš tradicionāli mēģina trašu informāciju savākt vienkopus.
Darbu sākuši “Brīvkalni” (Liepājas šosejas 21. km).
Tā ir neapšaubāmi labākā trase treniņiem ar ielas auto.
Trases saimnieks Jānis Štrauss ar savu uzticamo “traktordušu” allaž ir rūpējies, lai ledus bruņa uz ceļa būtu pietiekami bieza. Un – galvenais – līdzena. Te netiek lauztas piekares, te nav lielāko briesmu, kas transmisijām trūcīgos sniega apstākļos uzglūn asfaltēta pamata trasēs – pēkšņas pārejas no slīdes un buksēšanas uz melnu un kaucošu saķeri.
Nav grāvju, nav koku, nav citur norobežojumiem daudz lietoto vecu riepu krāvumu, kas salā tikai šķiet nekaitīgas. Ir ne tikai lēni slaloma līkumi, ir gara taisne, kuras galā bez īpašas piepūles sasniedzams ikdienas šoseju ātruma limits, seko ļoti plats, ļoti drošs pagrieziens, kurā varat mēģināt jebkuras stūrēšanas gudrības un muļķības.
Mēģināt, iepazīt. Bailes aizdzīt, prasmi iegūt.
Aizvadītajā svētdienā to darīja savdabīga kompānija. Četri (par savām iemaņām diezgan droši) kungi. Un četras dāmas, no kurām vismaz divas bija pirmo sniegu sabaidītas.
Vispirms mēs atņēmām sievas vīriem un atdevām labiem skolotājiem (tādus “Brīvkalnos” var dabūt). Divas stundiņas sarunu, brauciena gan labajā, gan kreisajā sēdeklī, sākumā pavisam rāmi, tad aizvien jautrāk.
Meitenes, sākumā saspringtas, sāk smaidīt. Atdodam Zani Jānim (šis labējā beņķī) – lai pavērtē tagad. Pēc diviem apļiem – eu, super! Viņa taču māk braukt!
Par vērtējumu gandarīti gan mēģinām šo eiforiju slāpēt. Tas ir tikai pirmais solītis uz patiesu meistarību un drošību. Jums šurp jābrauc pēc iespējas biežāk, vēlams regulāri. Kā jau to darāt ar rīta vingrošanu un fitnesa klubiem. Vai ne?
