Kā krāpnieki iegūst cilvēku datus un kontaktinformāciju? “Tā ir pasaule, kas strādā paralēli mūsējai!” 27
Ļoti aktuāls jautājums ir – kā krāpnieki iegūst cilvēku datus un kontaktinformāciju? “Datus par sevi cilvēk iedod paši, paši pasaka. Savukārt ar telefona numuru un ar e-pasta adresi var būt dažādi,” tā skaidrojumu TV24 raidījumā “Uz līnijas” sāk Marija Celma, “Luminor” bankas krāpniecības novēršanas eksperte.
Kā skaidro speciāliste, cilvēks varbūt savus datus netīšām ir ievadījis kādā viltus reklāmā vai internetbankā veikts pasūtījums vietnē vai iekārtā, kas ir bijusi “inficēta” ar nolasīšanas vīrusu, varbūt informācija par sevi ir ievadīta kādā pikšķerēšanas e-pastā, kuru mērķis ir bijis ievākt datus, nevis uzreiz veikt krāpnieciskas darbības.
Krāpnieki ir daļa no organizētās noziedzības vides – ir “nodaļa”, kas nodarbojas tieši ar informācijas iegūšanu, datu bāžu apkopošanu, informācijas iegūšanu, tās pārdošanu. Krāpniekiem katram ir sava loma – viens zvana, apstrādā upuri, citi savāc naudu un to legalizē; lomas ir sadalītas. “Tā ir organizēta noziedzība, kas strādā paralēli mūsu legālajai pasaulei,” brīdina speciāliste.
Bieži vien krāpnieki strādā uz dullo – veic zvanus, izvelkot no datubāzes numurus, kas reāli darbojas, kur kāds cilvēks ir gatavs reāli komunicēt pretī, tad šos datus tirgo tālāk jau īstiem krāpniekiem, kas jau mērķētāk veiks uzbrukumus – šādi dati maksās pavisam dārgi. Celma norāda, ka krāpnieki savā starpā regulāri apmainās ar informāciju.
