Kā mierināt tuvu cilvēku, ja viņu piemeklējušas bēdas 0
Neatgādini notikušo
Agri vai vēlu katrs no mums saskaras ar bēdām. Tuvu cilvēku nāve, sāpīgas šķiršanās, ilūziju sabrukums, slimības – to smagi pārdzīvo pat dzīvespriecīgākie ļaudis. Ja drauga vai tuvinieka dzīvē ir notikusi traģēdija, tev jābūt tuvumā, gatavam sniegt atbalstu.
Taču nepieciešamība izteikt līdzjūtību mulsina – mēs baidāmies kaut ko pateikt vai izdarīt nepareizi un rezultātā vienkārši novēršamies, izliekoties, ka neredzam ziloni istabā. Taču palīdzēt tuvam cilvēkam bēdās nav tik grūti. Galvenais – nepieļaut kļūdas.
Daži domā, ka cilvēks, kas nokļuvis traģiskā situācijā, pats to pilnībā neapzinās, un viņu draudzīgais pienākums ir paskaidrot, cik viss ir slikti.
Draudzene šķiras? “Mana nabadzīte, kā tu tagad dzīvosi un no kā? Viņam, nelietim, ir labi – viņš tagad ir brīvs cilvēks plaukuma gados, bet kā ir tev, vienai ar trim bērniem uz rokām, vai par to viņš ir padomājis?”
Draugs saslimis? “Ak, nabadziņš, ārstēšana tagad ir dārga, bet garantijas nekādas nedod. Mana tante slimoja ar to pašu un viņu tā saārstēja!”
Tuvinieks nomiris? “Ak, cik žēl, kāds viņš bija zelta cilvēks!”
Šādi un līdzīgi daļa cilvēku pauž līdzjūtību otram viņa bēdās, taču tev jāzina – no tā, ka tu pieminēsi tuvā cilvēka slēptākās iekšējās bailes un uzsvērsi visus asos stūrus, nevienam vieglāk nekļūs.
