Klimovičs: Kā reaģēsim uz azoviešu slepkavību? Tai vajadzētu kļūt par pēdējo sarkano līniju… 90
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Fašistisks režīms, ja vien tas nesajutīs tuvojamies pēdējo stundiņu, nemeklēs izlīgumu, nemaz nerunājot par padošanos starptautiskam tribunālam iztiesāšanai. Tas melos un slepkavos, un darīs to biedējošā kvantumā, jo labi zina, ka tūkstošiem nogalināto jau sen nav visu pasauli satraucošs ārkārtas gadījums, bet gan vairs tikai, lai arī skaudra, tomēr statistika vien.
Tā nākas domāt, jo pēc 29. jūlija mežonīgās izrēķināšanās ar pretoties nespējīgiem ukraiņu karagūstekņiem Oleņivkā demokrātiskā pasaule, tajā skaitā Latvija, nav nākusi klajā ar stingriem paziņojumiem, ka par šādu noziegumu Kremlim tiks piemērots ļoti nopietns sods.
Nav necilvēcīgāka nodarījuma kā izrēķināties ar vājāko – šajā gadījumā ar sagūstītajiem ukraiņu karavīriem no pazīstamā pulka “Azov”, kas savu karavīra pienākumu cīņā ar krievu okupantiem paveica līdz beidzamajam. Tā, protams, ir kārtējā sarkanā līnija, kam būtu jāiezvana trauksmes zvans – liekot beidzot saprast, ar ko mums ir darīšana.
Te vietā atgādināt vēl pirms 24. februāra Igaunijas bijušā prezidenta Tomasa Henrika Ilvesa teikto, ka vajadzētu maksimāli slēgt jebkādus kontaktus ar Krieviju. Pilnībā pārtraucot šīs valsts pilsoņu iebraukšanu Eiropas Savienībā. Tātad arī Baltijas valstīs.
Iebrucēji Ukrainā pastrādājuši simtiem un tūkstošiem noziegumu, par to uzskaiti rūpējas atbilstošas Ukrainas institūcijas, un no tās labi redzams, ka starptautisku notiesāšanu pēc kara pelnījuši ne tikai ģenerāļi, bet arī vienkārši ierindnieki. Sodu vajadzētu saņemt gan tam, kas “ģeniāli” izdomāja, kā nogalināt sagūstītos azoviešus, gan arī izrēķināšanās “ierindas” izpildītājiem.
Ko lai saka par tām krievu karavīru mātēm, sievām, kas atbalstījušas slepkavošanu un izvarošanas? Ko par kara un genocīda ilggadējiem propagandētājiem Krievijas TV kanālos?
Ko par miljoniem Krievijas pilsoņu, kas atbalsta karu – tik vien, ka bez jebkāda soda nekas nevar mainīties. Kā atbildēt miljoniem milzīgās valsts iedzīvotāju, kas atļaujas ukraiņiem norādīt, ka viņi nedrīkstot dzīvot labāk par krieviem Krievijā, ka “tādas Ukrainas nemaz nav”?
Nav citas atbildes, kā pateikt vēl un vēlreiz gan fašistiskās valsts vadībai, gan miljoniem tās iedzīvotāju, ka Rietumi ir apņēmības pilni visu novest līdz Ukrainas uzvarai.
Vienīgi tas jāpasaka skaļāk nekā līdz šim. Nevajag aizmirst, ka karus mūsu gadsimtā un arī pirms tam izkaroja ne tikai ar lielgabaliem, bet arī ar mediju palīdzību. Konkrētajam noziegumam – azoviešu slepkavībai – būtu vajadzējis kļūt par kaut ko tādu, par ko uzzinātu pat beidzamais visneinformētākais rietumvalstu iedzīvotājs.
Šai masu slepkavībai vajadzētu kļūt par pēdējo sarkano līniju, pēc kuras attiecībās ar Krieviju beidzot jāiestājas atbilstošai attieksmei. Turklāt Latvijai kopā ar sabiedrotajiem jābūt gataviem, iespējams, uz kaut ko tādu, par ko šobrīd izvairāmies domāt.
