Padoms zivsaimniekam. Kā samazināt antibiotiku lietošanu akvakultūrā 0
Autores: LLU VMF doktorante, zivaudzētavas “Tome” veterinārārste Olga Revina,
LLU VMF profesore Anda Valdovska, Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zin. inst.”Bior” patoloģijas nodaļas vadītāja Dina Cīrule
Antimikrobiālo līdzekļu plašā izmantošana medicīnā un veterinārijā pēdējos gados ir paātrinājusi rezistentu mikroorganismu rašanos un izplatīšanos. Rezistence nozīmē, ka baktērijas ir kļuvušas nejutīgas pret antibiotikām. Kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem mikroorganismu rezistence ir atzīta par nopietnu draudu sabiedrības veselībai, tāpēc ar katru gadu kļūst arvien aktuālāks jautājums par veselības, īpaši imunitātes, stiprināšanu ar dabiskajām vielām ne tikai cilvēkiem un lauksaimniecības dzīvniekiem, bet arī zivīm.
Imunitāte ir organisma spēja cīnīties pret infekcijas slimību ierosinātājiem, toksīniem vai cita rakstura antigēniem, kas satur svešu ģenētisko informāciju, – spēja atšķirt savējo no sveša, svešo iznīcinot. Šo aizsargspēju gan cilvēkam, gan zivīm nodrošina imūnā sistēma.
Par zivju imūno sistēmu
Zivju imūnā sistēma fizioloģiski ir visai līdzīga mugurkaulnieku imūnajai sistēmai, lai gan ir dažas būtiskas atšķirības. No ikra apaugļošanas brīža zivis ir brīvi dzīvojoši ūdens organismi. Tādējādi, sākot jau ar agrīno embrioģenēzi, liela nozīme ir iedzimtai imunitātei. Zivīm, esot vēl ikrā, ir speciāli mehānismi, lai pasargātu sevi no dažādiem mikroorganismiem.
Kaulzivīm ir limfoīdie orgāni, ieskaitot tīmusu, liesu un nieres. Interesanti, ka zivīm nieres ne tikai filtrē asinis un veido urīnu, bet veic arī asinsrades funkciju. Toties zivīm nav kaulu smadzeņu un limfmezglu.
Lai stiprinātu zivju imunitāti, zivsaimniecībā arvien vairāk izmanto dabai draudzīgos imūnstimulatorus, ieskaitot beta-glikānus, mannānus, nukleotīdus un citus. Šo produktu lietošana samazina terapeitiskās ārstēšanas nepieciešamību, jo zivis kļūst izturīgākas pret infekcijas slimību ierosinātājiem, uzlabo vakcīnu darbību, samazina stresa ietekmi, kā arī būtiski uzlabo produktivitātes rādītājus. Pastāv trīs imūnstimulatoru lietošanas varianti: pievienojot barībai; vannojot zivis pagatavotajā šķidrumā; injicējot. Protams, visvienkāršākais veids ir pievienot piedevas barībai, jo vairākumā gadījumu tās ir pulvera veidā.
Antimikrobiālie līdzekļi nomāc imunitāti
Ir vairāki pētījumi, kas pierāda, ka antimikrobiālo līdzekļu lietošana nomāc imunitāti un organismu kopumā, jo tiek nonāvēta daļa no normālās mikrofloras un, kas nav mazsvarīgi zivju audzētājiem, pēc antibiotiku lietošanas ir samērā garš produkcijas ierobežojuma periods. Piemēram, karpām un forelēm pēc oksitetraciklīna terapijas antibiotiku izdalīšanās periods no organisma, ja ūdens temperatūra ir no 10 līdz 20 °C, ir 60–70 dienas. Ja zāļu izdalīšanās periods normatīvajos aktos par zāļu lietošanu produktīviem dzīvniekiem nav noteikts, tad tas ir ne mazāks par 500 grāddienām (vidējā ūdens temperatūra °C, pareizināta ar dienu skaitu). Tāpēc kā alternatīva antibiotiku lietošanai ir dabisku, imūnsistēmu stimulējošu vielu izmantošana zivju barībā.
Katram ģeogrāfiskajam reģionam ir raksturīgi savi ārstnieciskie augi, to audzēšanas un izmantošanas tradīcijas. Piemēram, Korejas Republikā ir vairāki pētījumi par balto āmuli, Ķīnā – par astragāla sakņu pulveri. Iepriekš minētie augi ir tradicionāli lietojami Āzijas valstīs, tie ir ļoti vērtīgi, vitamīniem, minerālvielām bagāti augi ar izteiktu, imunitāti stimulējošu darbību. Savukārt Apvienotajā Karalistē daudz pēta un kā dabisko imūnstimulatoru izmanto ķiploku pulveri. Pagājušā gadsimta 60.–70. gados Latvijā lašu un varavīksnes foreļu piebarošanai plaši izmantoja pastas, kuru sastāvā iekļāva liellopu subproduktus, nātres, balandas, parasto virzu, kā arī sauso raugu. Gandrīz katrā pētījumā zinātnieki pierāda dabisko ārstniecisko augu pozitīvo ietekmi uz zivju organismu un imunitāti. Visvairāk pētītās zivju sugas šajā jomā ir lašveidīgās, karpveidīgās un asarveidīgās zivis.
Beta-glikānu izmantošana
Dokumentētie pētījumi ar beta-glikāniem parādījās 20. gadsimta sešdesmitajos gados Eiropā, ASV, kā arī Japānā. Eiropas un Amerikas pētnieku grupas koncentrējās uz glikānu iegūšanu no maizes rauga, bet japāņu grupa pētīja šitake sēņu izcelsmes glikānus. Pirmie pētījumi parādīja, ka beta-glikānu lietošana ievērojami stimulē fagocitozi (organisma šūnu spēju satvert un sagremot svešu vielu daļiņas, arī mikroorganismus) un uzlabo vispārējo zivju aizsardzību un izturību pret slimībām. Turpmākajos gadu desmitos intensīvi pētījumi pierādīja, ka beta-glikānu imūnstimulējošā darbība izpaužas visām pētītajām sugām, sākot ar sliekām un beidzot ar cilvēkiem.
Beta-glikāni ir polisaharīdi jeb lielmolekulārie ogļhidrāti, kas sastopami dažādu augu (īpaši graudaugu), sēņu, raugu, jūraszāļu un baktēriju šūnu sieniņās. Mannāni arī ir polisaharīdi, kas sastopami raugu šūnu sieniņās. Gan beta-glikāniem, gan mannāniem piemīt izteikta fagocitozi stimulējoša darbība, tie regulē zarnu mikrofloras līdzsvaru, bet cilvēkiem ir pieradīta pretvēža un antioksidatīvā darbība.
Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR zivju audzētavas Tome filiālē Pelči, sadarbojoties ar SIA JP Biotechology, tiek veikts pētījums ar caurteces sistēmā audzētajiem taimiņiem. Taimiņu mazuļiem tika izbarota barība, bagātināta ar Latvijā ražotu, imunitāti stimulējošo produktu, kura sastāvā ir beta-glikāni, mannāni un nukleotīdi. Mūsu pētījumi pierāda, ka taimiņu mazuļi, kuriem tika izbarota bagātinātā barība, bija lielāki un veselīgāki nekā kontrolgrupas zivis. Taimiņiem, kas saņēma parasto barību, novēroja palielinātāku mirstību un mazāku svara pieaugumu. Pamatojoties uz BIOR veiktā pētījuma rezultātiem, varam secināt, ka imunitāti stimulējošo vielu lietošana būtiski samazina lietojamo antibiotiku daudzumu un ievērojami uzlabo veselības stāvokli Latvijas apstākļos audzētajiem taimiņiem.
Vairāk lasiet žurnālā Agro Tops
