Juris Lorencs: Baltkrievijas režīms cenšas izmantot traģiskos pagātnes notikumus šodienas politisko mērķu sasniegšanai 0
Juris Lorencs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Baltkrievijas Ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka tā ierosina krimināllietu par genocīdu šīs valsts teritorijā Otrā pasaules kara laikā. Kā izteicies ģenerālprokurors Andrejs Šveds, tas “tiek darīts vēsturiskā taisnīguma vārdā, konstitucionālas iekārtas un nacionālās drošības stiprināšanai”.
Procesa mērķis esot “dzīvo un mirušo noziedznieku sarakstu sastādīšana, iespējamo vainīgo izdošana Baltkrievijai, tiesāšana un sodīšana”.
Tāpat lietas materiāli ļaušot izvirzīt jautājumu par Baltkrievijas starptautisko atzīšanu par genocīda upuri.
Tas, ka nacistu okupācijas laikā Baltkrievijā notikuši šaušalīgi noziegumi pret cilvēcību – deportācijas, masu slepkavības, mērķtiecīga ebreju un čigānu iznīcināšana –, ir vispārzināms fakts.
Pēc aptuveniem novērtējumiem, gāja bojā ap 1,4 miljoni mierīgo iedzīvotāju un 800 000 karagūstekņu. Milzīgais upuru skaits pa daļai izskaidrojams ar to, ka pirms kara Baltkrievijā dzīvoja daudz ebreju, 30. gados jidišs pat bija viena no šīs padomju republikas oficiālajām valodām.
Daudzi no šiem noziegumiem ir izmeklēti un dokumentēti, tie kalpojuši kā pierādījumi Nirnbergas un citās prāvās, vainīgie saņēmuši sodu.
Tad kāpēc šī lieta tiek atdzīvināta atkārtoti? Šķiet, atbildi uz šo jautājumu sniedz Andrejs Šveds: “Pagājušajā gadā Baltkrievija saskārās ar mēģinājumu sagrābt varu ar antikonstitucionāliem līdzekļiem. Pret mūsu valsti joprojām tiek īstenota agresīva politika, vērojami mēģinājumi destabilizēt tiesiskumu.
Izmeklējot vairākas krimināllietas, konstatēts, ka uzbrukumu Baltkrievijas suverenitātei finansē dažas Rietumeiropas valstis, tostarp arī tādas, kas bija iesaistītas baltkrievu un citu tautību pārstāvju masveida iznīcināšanā Lielā Tēvijas kara laikā.”
Tā vien izskatās, ka pašreizējais Baltkrievijas režīms cenšas izmantot traģiskos pagātnes notikumus šodienas politisko mērķu sasniegšanai, atriebjoties pirmām kārtām Vācijai un vēl “dažām valstīm”.
Pagātnē noticis genocīds tiek “projicēts” uz šodienu un izmantots politiskiem mērķiem.
Patiesībā Baltkrievijas gadījums nav nekas neparasts. Pēdējā laikā pasaulē negaidīti aktualizējies jautājums par Osmaņu impērijā notikušā armēņu genocīda atzīšanu. Latvija gan to izdarīja samērā vēlu, vien šā gada 6. maijā, tieši divas nedēļas pēc ASV. Negribētos ticēt, ka Latvijas politiķi gaidīja “signālu” no Vašingtonas, ka tagad beidzot “drīkst”.
Iespējams, viens no iemesliem atkal runāt par vairāk nekā simts gadus veciem notikumiem ir modernās Turcijas ietekmes pieaugums, tās ģeopolitiskās ambīcijas. Dažas no tām: militāra iejaukšanās Sīrijā, atbalsts Azerbaidžānai tās konfliktā ar Armēniju, jaunā Stambulas kanāla būvniecība, pretraķešu aizsardzības sistēmu iegāde Krievijā un vienlaikus Krimas okupācijas neatzīšana.
Pēdējās dienās šiem grēkiem pievienojusies asā kritika, ko Turcija velta Izraēlai. Prezidents Erdogans nosaucis Izraēlu par “terora valsti”. Arī daži starptautisko tiesību eksperti norādījuši, ka Gazas bombardēšanā, kurā jau gājuši bojā vairāki simti civiliedzīvotāju, to skaitā ap 60 bērnu, balansē uz robežas, aiz kuras sākas noziegumi pret cilvēcību.
Un tomēr ebreju valsts šajos pārmetumos īpaši neieklausās.
Izraēlai ir sava taisnība, kas attaisno jebkurus līdzekļus, – holokausts. Vēl viena traģiska vēstures lappuse, kas tiek izmantota šodienas politikā.
Bet atgriezīsimies pie Baltkrievijas. Nacistu noziegumi pret cilvēcību nav vienīgie, kas 20. gadsimtā notikuši tās teritorijā. Vēsturnieki uzskata, ka laikā no 1921. līdz 1953. gadam Baltkrievijas PSR tika represēti (apcietināti, nogalināti vai izsūtīti) vismaz 650 000 cilvēku.
To starpā 1937. un 1938. gadā nogalināti 110 000 poļu, bet “Latviešu operācijas” laikā 1937. gadā tika represēta latviešu kopiena, 14 000 cilvēku. Nav gan dzirdēts, ka Baltkrievijas varas iestādes būtu izrādījušas interesi meklēt, tiesāt un sodīt šo noziegumu organizētājus un izpildītājus. Vēl viens apliecinājums tam, kā manipulācija ar vēsturi var kalpot šodienas politikai.
