Kad “par” balsotāji naktī jauc nost dienā uzcelto un bāž savās kabatās 1
Jaunas latviešu oriģināloperas “Iemūrētie” priekšvakarā saruna ar komponistu Ēriku Ešenvaldu un libreta autori dzejnieci Inesi Zanderi.
Dzejniece Inese Zandere sarunā atklāj – tieši bibliotēka kā ideja operā parādījās tāpēc, ka mūsdienās tā simboliskā būve, kas iemieso Visumu, vairs nav baznīca vai pils, tā ir bibliotēka.
Libreta autore saka: “Stāsts ir ļoti vienkāršs, ļoti cilvēcīgs, taču katrā ziņā rakstīts nav tā, lai būtu attiecināms konkrēti uz “šeit un tagad.” Izlasījis dažas bibliotekāres iedotās grāmatas, operas galvenais varonis arhitekts piedzīvo ko līdzīgu sapnim vai murgam, kurā ar viņu notiek viss tas, kas senajās pasakās, un operas galvenajam varonim šajā sapnī jaunajā būvē ir jāiemūrē mīļotā meitene ar visu viņu nedzimušo bērnu. Ar arhitekta projektu notiek tas pats, kas vienmēr – dienā uzceļ, naktī nojauc. Tie paši, kas ar labo roku balsoja par, ar kreiso visu jauc nost un bāž savās kabatās. Šo procesu nevajadzētu identificēt tikai ar Latviju, tāpat kā cilvēku bailes no visa lielā, kad savtīgi un sīkmanīgi tiek apšaubīts katrs, kas ķeras pie kaut kā liela, varas vēlmi caur celtnēm un kultūru leģitimizēt sevi. Tās visas ir kā mums, tā citām sabiedrībām tagad tūkstošiem gadu pazīstamas lietas.”
Pilnu sarunu lasiet 17. maija “Kultūrzīmēs” vai E-izdevumā.
