Izmeklējumi matiem 2
Ja mati zūd pēc vīrišķā tipa, parasti nav nepieciešami īpaši izmeklējumi, taču citkārt, lai noskaidrotu to izkrišanas cēloni, jāpārbauda orgānu sistēmas, kas piedalās matu barošanā. Jānosaka, vai nav tā sauktā autoagresija, kad organisms pats vēršas pret matu kolagēnu, kas var būt saistīta ar kādu infekcijas slimību vai stresu. Jāpārbauda, kā darbojas gremošanas sistēma, vai netrūkst selēna, dzelzs, silīcija, kā arī citu mikro- un makroelementu. Ja mati galvu pamet ļoti strauji un tas notiek neskaidru iemeslu dēļ, jāpārliecinās, vai problēmas cēlonis nav sifiliss.
Vilkšanas tests palīdz novērtēt matu zudumu no visa skalpa. Šajā gadījumā izrauj ap 40 matu lielu matu šķipsnu vismaz trīs dažādās galvas vietās, izrautos matus saskaita un izmeklē ar mikroskopu.
Ja šis tests ir negatīvs, iespējams, ārsts ieteiks saskaitīt izkritušos matus. No rīta vai mazgāšanās laikā 14 dienas pēc kārtas tos savāc tīrā plastmasas maisiņā un pieraksta, cik daudz matu katru dienu zaudēts. Par problēmu liecina vairāk nekā 100 matu zudums dienā, bet pēc matu mazgāšanas ir normāli, ja izkrituši līdz 250 matiem.
Veicot raušanas testu, strauji izrauj apmēram 50 matus ar saknēm un izmeklē to stiebrus mikroskopā.
Citkārt veic fototrihogrammu – matus noteiktā galvas rajonā noskuj, šo vietu nofotografē un pēc dažām dienām novēro to ataugšanas īpatnības.
Skalpa biopsiju izdara, lai atšķirtu matu izkrišanas rētojošo formu no nerētojošās un izvēlētos atbilstošu ārstēšanu, kā arī pārbaudītu, vai uz ādas nav savairojušās sēnītes un baktērijas.
