3. Nestāsti esošajam partnerim visas savu iepriekšējo attiecību nianses un vēl jo vairāk – nesalīdzini viņu ar bijušo. Jā, mums visiem ir interesanti uzzināt, kāda katram ir bijusi pagātne. Turklāt tas, kā cilvēks stāsta par savām iepriekšējām attiecībām, raksturo viņu un dod iespēju saprast, kā viņš uzvedīsies tagadnē. 1

15:12, 13. marts 2017

Kokteilis Mīli

Tomēr ir liela starpība starp to, ka tu vienkārši pasaki “bija attiecības, ilga tik un tik ilgi, bija neveiksmīgas tāpēc, ka” un to, ka ikreiz tu gari un plaši stāsti, kā jums bija kopā, kur jūs bijāt, ko darījāt, kādas dāvanas bijušais partneris pasniedza, cik briesmīga sieviete ir viņa māte un ka sekss jums bija atbaidošs. Vai tieši otrādi – “super, kāds sekss, bet tu, mīļais, neesi tik prasmīgs, taču nekas, mēs to labosim”.

Reklāma

Lasītākie

Latvijai tuvojas aukstuma vilnis! Sinoptiķi par laiku jaunnedēļ

TV24

“Ja Putins “atstieptu kātus”, ko tas mainītu?” Slaidiņš atbild tieši un bez aplinkiem

Uz gājēju pārejas gandrīz uzbrauc Valsts prezidentam 80

Lasīt citas ziņas

4. Turi pie sevis savas zibatmiņas kartes ar fotogrāfijām, mūziku un filmām. Pat tad, ja tev lūdz padalīties ar fotoattēliem no atvaļinājuma, padomā – varbūt parādīt tikai 10-15 labākos fotouzņēmumus, nevis visus 3444 kadrus.

5. Cilvēki var izrādīt interesi par taviem hobijiem, gaumi vai aizraušanos, bet vai tiešām vajag uzreiz lēkt mugurā iemīļotajam zirdziņam “es viss tāds interesants” un izstiept sarunu četru stundu garumā, stāstot, ka “es tikko atgriezos no Spānijas, redz, kur es, redz, kur viņš, šeit es mielojos, šeit es peldos, bet šeit guļu. Bet vēl es ierakstīju lielisku skaņdarbu, tas ir citā manā zibatmiņas kartē, tūlīt es jums to uzlikšu, paklausījāties, patika? Bet vēl man ir tāda interesanta filma par to, kā es atpūtos Spānijā, jūs redzējāt fotogrāfijas, bet tās neatspoguļo visu būtību, tagad mēs paskatīsimies filmu, tad jūs noteikti visu sapratīsiet”.

6. Nesāc paust savu viedokli ar kritiku pat tad, ja tā ir ļoti objektīva un par tavu viedokli patiešām interesējas. Mēs visi, kad sākam kaut ko jaunu, baidāmies un neesam pārliecināti par to, kāds sanācis rezultāts. Kritikas uzdevums ir attīstīt cilvēku, nevis nokaut viņā visus centienus izmēģināt kaut ko jaunu. Tāpēc – tad, kad runā par kāda cilvēka veikumu, vispirms pasaki labo, bet tad pārej pie kritiskās daļas. Tas ir psiholoģiskās uztveres likums – mēs nespējam sadzirdēt labo, kas seko aiz sliktā. Ja sāc ar slikto, labo vari vairs neteikt, tas paliks neievērots. Sākumā paslavē cilvēku, mini to, kas viņam noteikti ir izdevies, pagaidi minūti, ļauj izbaudīt uzslavu un tikai pēc tam paud, kas nav sanācis labi.