“Izskatās kā zināma veida kapitulācija.” Rajevs uzskaita, kādas ir Krievijas prasības, lai izbeigtu karu Ukrainā 0
Krievijas prasības iespējamās miera sarunās ar Ukrainu kļūst arvien stingrākas un lielākas, ar to jāsaprot, ka Maskavas izpratne par Ukrainas nākotni kā “buferzonu” nozīmē daudz vairāk nekā tikai militāru neitralitāti. Šādu viedokli TV24 raidījumā “Par karu Ukrainā” sacīja Saeimas deputāts un NBS rezerves pulkvedis Igors Rajevs.
Rajevs, atsaucoties uz Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija Peskova teikto, uzsvēra, ka Maskava pati publiski signalizē par prasību pastiprināšanos: “Atbildot uz žurnālistu jautājumiem par miera sarunām un Krievijas prasībām, viņš skaidri un gaiši pasaka – katrs jaunais miera sarunu raunds būs ar lielākām prasībām no Krievijas puses, un tas būs daudz neizdevīgāk Ukrainai.”
Pēc Rajevā teiktā, Ukrainas parlamenta deputāte Anna Skorohoda publiski atklāja vairākas nepatīkamas prasības, kuras, pēc viņas teiktā, Krievija tagad izvirza. Viena no tām saistīta ar Ukrainas konstitūciju un valsts eiroatlantisko kursu.
Viņa minēja – pirmā no tām ir izmaiņas konstitūcijā, “tas ir noteikti par NATO, jo tas ir ierakstīts Ukrainas konstitūcijā. Prezidenta Porošenko laikā šāds ieraksts konstitūcijā parādījās, un tas ir viens no lielākajiem klupšanas akmeņiem un sarkanām lupatām Krievijai. Agrāk viņi teica, ka tas ir slikti, ka nevajag to darīt. Tagad viņi jau to pieprasa.”
Otrs jautājums ir teritorija: “Te mēs runājam par “4 + 1”. Četri reģioni un Krima. Agrāk Krievija vienkārši gribēja paturēt teritorijas, ko viņi ir okupējuši. Tas kompromiss – jūs esat okupējuši, de facto, de jure atzīšana nenotiks. Tagad viņi pieprasa no Ukrainas, ja var ticēt Skorohodas vārdiem, šo no Ukrainas.”
Rajevs uzskata, ka šādu prasību kopums Ukrainai rada ļoti nopietnas sekas: “Tas arvien vairāk izskatās kā zināma veida kapitulācija. Turklāt viņa pateica, ka ar to vien viss neierobežojas. Tur vēl ir punkti, kuri ir ne īpaši pieņemami Ukrainai.”
Savukārt īpašu uzmanību Rajevs pievērsa Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova izteikumiem par iespējamu Ukrainas kļūšanu par buferzonu. Viņš skaidroja, ka Krievijas izpratnē šis jēdziens nenozīmē vienkārši neitrālu valsti starp diviem spēkiem.
Plašāku I. Rajeva skaidrojumu skatieties pievienotajā video.
