“Tie, kuri ir labajā Daugavas krastā, ir potenciāli bīstamā situācijā.” Vārpiņš satraukts par Latvijas evakuācijas plānu 10
Lietuvas galvaspilsētas Viļņas evakuācijas plānā Polija noteikta kā viens no trim iespējamajiem virzieniem, pa kuriem iedzīvotāji varētu doties militāra apdraudējuma vai plašas krīzes gadījumā. Savukārt Polijas Podļaskas reģions gatavojas iespējamai Baltijas valstu iedzīvotāju uzņemšanai un tālākas pārvietošanās koordinēšanai, vēstī “Kyiv Post”.
Viļņas pašvaldības Civilās aizsardzības departamenta vadītājs Žigimants Solovjovs norādījis, ka evakuācijas laiks un maršruti būtu atkarīgi no apdraudējuma vietas un mēroga. Pārējie evakuācijas virzieni ved uz Lietuvas ziemeļiem un rietumiem.
Varasiestādes plāno evakuāciju koordinēt, lai nepieļautu nekontrolētu cilvēku pārvietošanos. Solovjovs uzsvēris, ka iedzīvotājiem pilsēta būtu jāpamet pirms apdraudējums kļūst tūlītējs. Ja uzbrukums jau būtu sācies, cilvēkiem būtu jāmeklē patvērums.
Polija gatavojas uzņemt evakuētos
Polijas ziemeļaustrumu Podļaskas reģiona pašvaldības gatavojas iespējamai tranzīta koridora izveidei cilvēkiem, kuri krīzes gadījumā evakuētos no Lietuvas un citām Baltijas valstīm. Plānu mērķis ir nodrošināt evakuēto uzņemšanu un viņu tālākās pārvietošanās koordinēšanu.
Šādi sagatavošanās pasākumi nav saistīti ar kādu pašreizēju evakuācijas rīkojumu.
Lietuva robežojas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un Baltkrieviju, tādēļ atrodas NATO austrumu flanga drošības izaicinājumu tiešā tuvumā.
Viļņas evakuācijas plāns izstrādāts pirms šonedēļ notikušā incidenta, kad Lietuvas gaisa telpā no Baltkrievijas ielidoja drons un to notrieca NATO iznīcinātājs. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda vēlāk paziņoja, ka tas bijis Krievijā izmantotais “Gerbera” tipa drons.
Kā jārīkojas latviešiem?
Par Latvijas gatavību eskalācijas gadījumā vairākus jautājumus uzdod zvērināts advokāts Saulvedis Vārpiņš. Viņš paudis bažas par Latvijas iedzīvotāju informētību iespējamas krīzes vai militāra apdraudējuma gadījumā. Viņš uzskata, ka, ņemot vērā citu valstu publiski paustos brīdinājumus, ar līdzšinējo komunikāciju par drošības situāciju vairs varētu nepietikt.
Vārpiņš norāda, ka Latvijā drošības situācija, viņaprāt, joprojām ir stabilāka nekā Lietuvā, Polijā vai Francijā, un pieļauj, ka šo valstu līderu izteikumi atsevišķos gadījumos varētu būt saistīti arī ar pastiprinātu piesardzību. Tomēr viņš aicina skaidri izstāstīt sabiedrībai, kādi būtu rīcības scenāriji nopietna apdraudējuma gadījumā.
Viņaprāt, īpaši svarīgi būtu sabiedrībai savlaicīgi izskaidrot, kādi evakuācijas koridori nepieciešamības gadījumā būtu pieejami Latvijā, tostarp Rīgas iedzīvotājiem, kā cilvēki par tiem tiktu informēti un kurā brīdī tiktu sniegti attiecīgie norādījumi. Tāpat būtu jābūt skaidram, kā rīkoties gadījumā, ja Suvalku koridors kļūtu nepieejams.
Advokāts atzīst, ka uzticas Nacionālo bruņoto spēku spējai reaģēt uz iespējamām provokācijām, tomēr uzskata, ka arī sabiedrībai jābūt sagatavotai. Viņš vērš uzmanību, ka pēdējā laikā citu valstu līderi runā ne tikai par dronu incidentiem, bet arī par iespējamiem raķešu incidentiem, kuru radīto postījumu mērogs un sekas būtu atšķirīgas.
Pēc Vārpiņa domām, sabiedrības apziņai ir jābūt izpratnei par to, ka drošības situācijā var būt jaunas izmaiņas un tām nepieciešams sagatavoties, vienlaikus saglabājot uzticību savai valstij.
Arī cilvēki reaģē
Reaģējot uz Vārpiņa publicētajām pārdomām, vairāki cilvēki komentāru sadaļā izteikuši savas domas par tēmu. Lūk, spilgtākie viedokļi:
“Latvijai ir interesanta ģeogrāfija, upes ir labs aizsardzības rīks, gan slazds uzbrukuma gadījumā. Tie, kuri ir labajā Daugavas krastā, ir potenciāli bīstamā situācijā.”
“Kad sāksies, tad atbilstoši plānam, vispirms tiks atslēgti mobilie sakari, un 8 stundu laikā uz visiem ceļiem būs izvietoti blokposteņi, lai apturētu paniku un bēgšanu. Vienīgais ceļš ar lidmašīnu vai pāri jūrai.”
“Radio atkrīt-vētras pieredze… Soctīkli utt. arī – pāris stundas bez elektrības un sakaru nav. Secinājums – nav jāķer kreņķis par to, ko tu nezini.”
