Darba pilnas rokas. Kādi plāni nedzirdīgo un neredzīgo nevalstiskajām organizācijām? 0
Sandra Gerenovska, biedrības “Latvijas Nedzirdīgo savienība” (“LNS”) prezidente:
“Ministru kabinetam esam iesnieguši priekšlikumus par labu nedzirdīgiem cilvēkiem, ceram, ka tos iestrādās MK noteikumos.
Esam sākuši projektu “”LNS” darbības stiprināšana cilvēktiesību ievērošanas jomā” un projektu “Intervence: stereotipi un vardarbība pret sievieti”.
Gatavojamies mūsu biedrības simt gadu jubilejai.
Jo “LNS” ir 1920. gada 19. maijā dibinātās pirmās Latvijas nedzirdīgo organizācijas pēctece, lielākā nedzirdīgo cilvēku organizācija Latvijā.
Mūsu galvenie mērķi ir sekmēt personu ar dzirdes traucējumiem iekļaušanos sabiedrībā un veicināt sabiedrības informētību, sapratni un atsaucību personu ar dzirdes traucējumiem problēmu risināšanā.”
Svetlana Sproģe, Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētāja:
“Mūsu biedrība ir lielākā un vecākā sabiedriskā labuma organizācija, kas apvieno un pārstāv 1., 2. un 3. grupas redzes invalīdu intereses Latvijā.
Mums ir deleģēti valsts pārvaldes uzdevumi – cilvēkiem ar redzes invaliditāti sniedzam sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, kurus apmaksā Latvijas valsts.
Tāpat caur biedrību cilvēkiem ir pieejami tehniskie palīglīdzekļi.
Īstenojam ļoti daudz projektu, piemēram, šovasar sadarbības projektā “Nebaidies tumsā uzdrīkstēties” ir tikušies 10 neredzīgi jaunieši no Zviedrijas un 10 neredzīgi jaunieši no mūsu biedrības.”
