Kaimiņš: “Es pirmais ienācu šajā partijā un pēdējais arī aiziešu” 0
Mēģinājums atbrīvot no “KPV LV” frakcijas vadītāja biedra amata partijas dibinātāju Artusu Kaimiņu trešdien beidzās neveiksmīgi, jo balsis sadalījās uz pusēm. Taču neatbildēts palika jautājums, ko ar šo aizklāto balsojumu gribēja signalizēt frakcijas vadītājs Atis Zakatistovs, kurš to rosināja iekļaut sēdēs darba kārtībā. A. Zakatistovs pēc sēdes no mediju pārstāvjiem burtiski aizbēga, bet A. Kaimiņam nebija zināms, kāpēc bija plānots viņu noņemt no amata.
“Ar šo balsojumu bija mēģinājums dot kādus signālus, bet es nezinu – kādus,” atzina A. Kaimiņš.
Kaimiņš vēl piebilda: “Es pirmais ienācu šajā partijā un pēdējais arī aiziešu.”
“KPV LV” deputāts Didzis Šmits intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” sacīja, ka frakcijas priekšsēža biedram ir jāpauž frakcijas, nevis savs personīgais viedoklis. “KPV LV” frakcijā ir 16 deputāti, no kuriem septiņi atbalstīja A. Kaimiņa atbrīvošanu, bet septiņi bija pret to.
Balsojumā nepiedalījās Aldis Gobzems, kā arī Aldis Blumbergs, no kura iepriekš sacītā var secināt, ka viņš tāpat kā A. Kaimiņš ir par dalību valdībā, pret kuru savukārt ir A. Gobzems. “Mūsu virsuzdevums ir panākt, lai pēc iespējas ātrāk valstī būtu valdība, bet ir cilvēki, kas mēģina šo procesu bremzēt,” piebilda A. Kaimiņš. Kā Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētājs viņš ir viens no nedaudzajiem “KPV LV” deputātiem, par kura darbību Saeimā jau ir gūts zināms priekšstats.
“KPV LV” frakcijas šķelšanās var iespaidot valdības veidošanu, jo “Jaunās Vienotības” (“JV”) premjera kandidāts Krišjānis Kariņš ir piekritis piecu frakciju koalīcijai, bet, ja viena no tām nevar nodrošināt frakcijas vairākumu, tad koalīcijā paliek četri politiskie spēki. “KPV LV” piebremzēja arī valdības veidošanas sarunas, tāpēc uzticības balsojums, visticamāk, notiks nevis 22. janvārī, bet vēlāk.
Frakcija nevarot piekrist sadarbības līgumā iekļautajam aizliegumam atbalstīt opozīcijas pieprasījumus.
“Ja ejam uz vienotu mērķi un gribam veikt reformas, tad viena frakcija nevar būt daļa no opozīcijas,” žurnālistiem sacīja finanšu ministra kandidāts Jānis Reirs (“JV”). “JV” frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis uzskata – savā ziņā pat labi, ka būšot skaidrs, kā sašķelsies “KPV LV” frakcija, jo “tad būs redzams, kurš, strādājot izpildvarā, grib pildīt vēlētājiem dotos solījumus, bet kurš sevi redz tikai opozīcijā bļaustāmies”.
“LA” aptaujāja daļu “KPV LV” deputātu, vai viņi atbalsta frakcijas dalību vadībā un varētu par to balsot. No uzrunātajiem apstiprinoši atbildēja Ralfs Nemiro, Janīna Kursīte, Jānis Vitenbergs un Ivars Puga, uzsverot, ka tikai tā būs iespējams kaut ko izdarīt vēlētāju labā. Savukārt Iveta Benhena-Bēkena, Kaspars Ģirģens, Linda Liepiņa un Ēriks Pucens izvairījās no atbildes, atrunājoties, ka sarunas vēl nav beigušās un lēmums nav pieņemts. Uz norādi, ka tas veidojas no katra deputāta viedokļa, K. Ģirģens atbildēja: “Mums Atis [Zakatistovs] ir boss, viņam ir jāprasa.” Pēc tam K. Ģirģens gan piebilda, ka ir svarīgi redzēt sadarbības līguma galīgo redakciju, taču viņš sliecoties piekrist, ka valstī pēc iespējas drīzāk būtu nepieciešama valdība. Ē. Pucens un L. Liepiņa plāno lēmumu pieņemt tikai pirms balsojuma.
