Senajās slāvu tradīcijās krāsni uzskatīja par sava veida trīsvienīgās pasaules atspoguļojumu: debesu, zemes un aizkapa; to arī uzlūkoja kā vietu, kur sazināties ar senčiem. Tādēļ pie tās vērsās pēc palīdzības, lai glābtu slimīgu bērnu. 1
Turklāt bērna dzimšanu pielīdzināja maizes cepšanai, bet vēlāk – klasiskajā variantā – “pārcepa” jaundzimušo, iepriekš apziežot bērnu ar rudzu (un tikai rudzu!) maizes mīklu, atstājot neapsmērētu tikai muti un nāsis. Mīkla, jāsaka, arī nebija parasta: tai bija pievienots rītausmā smelts ūdens no trim akām, vēlams, zāļu sievai piederošām.
Ar mīklu apsmērēto bērniņu lika uz maizes lāpstas, piesēja pie tās un trīs reizes uz īsu laiku ielika siltā (ne karstā!) krāsnī, kurā nav uguns. Bija apvidi, kur to uzticēja bērnu ķērājai, citās – bērna mātei, vēl citur to veica pati vecākā ciema sieva.
Nekad pārcepšanu nenotika vienatnē un vienmēr to pavadīja īpašiem vārdiem. Taču, ja dažviet bērnu ķērāja (kopā ar palīdzi, kas palīdzēja bērnu noņemt no lāpstas), pietika noburbināt kaut ko aptuveni šādu: “Piecepies, piecepies, suņa vecum,” tad citos gadījumos bija obligāts dialogs ar rituāla dalībniekiem.
Nozīme rituālā bija ne tikai vārdu alegorijām, bet arī noteiktam ritmam, kurā bija jāieliek un jāizņem bērns no krāsns, lai viņš nepaliktu bez elpas. Piemēram, ja rituālā bija jādarbojas mātei, tad pie durvīm varēja stāvēt vīramāte.
Ieejot mājā, viņa jautāja: “Ko tu dari?” Un vedekla atbildēja: “Cepu maizi” – un, to sakot, virzīja lāpstu krāsnī. Vīramāte teica: “Nu, cep, cep, tikai nepārcep”, un izgāja aiz durvīm, savukārt māte izvilka lāpstu.
Tāds pats dialogs varēja notikt starp sievieti, kura trīs reiz apgāja māju pa saulei, piestāja pie loga un tad sarunājās tādā pašā dialogā. Citreiz pie loga stāvēja māte, bet pie krāsns darbojās zintniece.
Šis rituāls dažādās variācijās bija izplatīts daudzās Austrumeiropas valstīs, gan slāvu, gan ne tikai. Mordoviešiem, čuvašiem… Bērna likšana krāsnī bija tautas medicīnas līdzeklis, kas plaši izplatīts starp poļiem, slovākiem, rumāņiem, ungāriem, lietuviešiem, vāciešiem.
