Vientulība 6
Kad tu dzīvo viens, vientulības sajūta ir neizbēgama. Kā neizbēgama ir sajūta “ak, visi lieciet mani mierā, netraucējiet kaut uz mirkli,” tiem, kas nedzīvo vieni. Tas nav nekas neparasts un apkaunojošs. Tu esi cilvēks. Dažreiz tu vēlies, lai kāds būtu blakus. Tu nedzīvo uz vientuļas salas, lai gan varbūt bieži vien tev tā liekas. Piezvani draugiem un apciemo vecākus. Nedomā, ka, ja tu dzīvo viens, vēlme sazināties ar citiem – tā ir vājuma pazīme. Nekas tamlīdzīgs.
Tavai dzīvei vienatnē nav jābūt uzspiestai un neciešamai. Patiesībā taču tu dzīvo viens, jo tā vēlies. Tai jāiepriecina pat tad, ja jūties vientuļš.
Šī dzīvesveida priekšrocība ir tā, ka jebkurā brīdī vari sapulcināt savus draugus un doties „cilvēkos”. Bet brīdī, kad vēlēsies, lai visi šie cilvēki ietu prom un atstātu tevi vienatnē, tu vari atļauties šādu greznību. Ja cilvēks nedzīvo viens pats, viņam nav tādu iespēju.
Starp citu, ja bieži jūties vientuļš, tas, iespējams, nozīmē, ka pārāk maz laika velti kam noderīgam. Atrodi sev hobiju un ievērosi, ka citu cilvēku sabiedrība tev nepieciešama arvien retāk.
