Kāpēc lapsenes savam pūznim ir izveidojušas garu koridoru? Atbildam lasītājai 0
“Savā pagalmā pamanīju neparastu lapseņu pūzni. Kāpēc lapsenes savai mājai uztaisījušas tik garu koridoru?” ZANDA
Pēc entomologa Voldemāra Spuņģa teiktā, tā ir lapsenes Dolichovespula sp. ligzda. Parasti šo lapseņu mājas ir tipiski lodveida vai neregulāras, tās tiek izgatavotas no sagrauztām koksnes šķiedrām. Šai lapseņu karalienei ir izdevies šedevrs, droši vien kļūdas pēc. Jāņem vērā, ka lapsenes pēc pārziemošanas kļūst aktīvas jau aprīļa beigās un tām viss jādara pašām, bez izietiem būvniecības kursiem.
Līdzīgus attēlā redzamajam pūznim (garais koridors nepieciešams aizsardzībai, lai ligzdā neiekļūst neviens ienaidnieks) būvē Dolichovespula sp. ģints lapsenes, kas izplatītas Ziemeļamerikā, bet maz ticams, ka tās būtu introducētas Latvijā.
Lapseņu mātes – karalienes attīstība sākas pavasarī. Ligzdu tā sāk būvēt maijā, visbiežāk cilvēku mājokļu tuvumā: šķūnīšos, bēniņos, pažobelēs, t.i., vietās, kur nav nokrišņu. Pēc nepilna mēneša, kad parādās darba lapsenes, karaliene sēž ligzdā, lai dētu olas. Ligzdas būvniecība ilgst aptuveni mēnesi. Attēlā redzamais pūznis ir gatavs, to būvējusi karaliene; parādoties darba lapsenēm, tās pūzni var paplašināt.
Šī lapseņu ģints nav no tām daudzskaitlīgākajām: vienā ligzdā var savairoties vairāki desmiti, retāk simti kukaiņu. Līdz rudenim tie izaudzina jaunās karalienes un tēviņus, pēc tam karalienes tiek apaugļotas un dodas ziemot sūnās vai kādā malkas grēdā. Savukārt tēviņi nomirst. Ligzdā paliek beigtas lapsenes, ieviešas parazīti, un vecajā mājvietā lapseņu karalienes vairs neatgriežas.
Ar šīm lapsenēm piemājas dārza saimnieks var sadzīvot. Par cilvēku tām nav nekādas intereses, un satikšanās ir nejauša. Vienīgi, tuvojoties pūznim, lapsenes var satraukties un uzbrukt. Sliktāk, ja cilvēks ir alerģisks, jo reakcija uz dzēlienu var attīstīties ļoti strauji.
