Kāpēc Latvijā meklē patvērumu? 0
“Te visi it kā ir politikas dēļ. Īstenībā cilvēki grib tikt strādāt Eiropas Savienībā,” ironiski saka gruzīns Pata, kurš pats sevi gan pieskaita pie politiskajiem patvēruma meklētājiem. Gruzijas pilsoņi pēc patvēruma meklētāju skaita jau vairāk nekā desmit gadus atrodas pirmajā vietā Latvijā. Tomēr mūsu valstī nonāk nemieru vai cilvēktiesību pārkāpumu plosītu valstu pilsoņi.
Ar gruzīniem Patu un Mindiu tiekos patvēruma meklētāju uzturēšanas centrā “Mucenieki”. Vairāk par sevi pastāsta Pata – viņš strādājis kādā savas valsts iestādē, kur viņam piedāvāts pieņemt koruptīvu lēmumu. Viņš to atteicies darīt un tādēļ bijis spiests doties prom. Latviju izvēlējies tādēļ, ka abām valstīm ir labas attiecības. “Aizlidoju uz Baltkrieviju, ar kuru Gruzijai ir bezvīzu režīms. Braucu legāli, ar dokumentiem. Nokļuvu pie Latvijas robežas un robežsargiem paskaidroju savas politiskajās problēmas,” teic Pata. Gruzijā viņam palikusi ģimene. “Prezidents Mihails Saakašvili ir daudz izdarījis valsts labā, taču tagad valstij jāaug un tajā nepieciešams tiesiskums, darba vietas un uzņēmējdarbības attīstība,” saka Pata. Blakus viņam sēdošais Mindia sarunā neiesaistās, jo tikai mazliet saprot svešvalodas. Viņš ir jauns ap 24 gadus vecs puisis, kurš arī iekštelpā valkā saulesbrilles. Manus jautājumus Midniam tulko Pata. Mindia nav īpaši runīgs, stāsta, ka esot noslēpums, kāpēc nokļuvis Latvijā, tomēr apgalvo, ka atgriezīsies Gruzijā, kad viss nokārtosies. “Esmu afērists,” nosmej jaunais puisis. Jautāts par došanos tālāk uz Eiropu, atskan vārdi “Paris” un “New York”. Pēc kāda laika Mindia pamet telpu.
Vēlāk jautāju, kāpēc tik daudz gruzīnu dodas meklēt patvērumu citās valstīs.
“Uz robežas jau smejas, ka te visi ir politikas dēļ. Īstenībā cilvēki grib tikt strādāt ES,” uzskata Pata. Viņš pats sevi pieskaita pie politiskajiem bēgļiem un sola atgriezties Gruzijā, kad situācija uzlabosies. Baltijas valstis un Polija ir labākais veids, kā gruzīniem nokļūt Eiropas Savienībā, un arī šo valstu tēls gruzīnu vidū ir labs.
Teikto apstiprina demogrāfs, Starptautiskās migrācijas organizācijas Latvijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs. “Tie ir tādi paši cilvēki kā Latvijas iedzīvotāji, kas devās meklēt laimi un darbu uz Lielbritāniju un Īriju pirms iestāšanās ES. Ne viens vien latvietis vai krievs tolaik ir prasījis politisko patvērumu šajās valstīs – latvieši stāstīja, cik sliktas attiecības ar krieviem, un analoģiski to darīja krievi. Ļoti maz kam iedeva patvērumu, ja vispār tas tika darīts,” saka I. Mežs. Kad Latvija iestājās ES, viņi “legalizējās”. Pašlaik nav dzirdēts par gadījumiem, kad kāds Latvijas valstspiederīgais lūgtu patvērumu šajās valstīs. Demogrāfs skaidro, ka bieži vien patvēruma meklētājiem no Gruzijas ir vājas svešvalodu zināšanas, nepiemērota izglītība vai iemaņas un arī vājš priekšstats par dzīvi ES. “Viņi neizprot mehānismus, kā doties strādāt uz ārzemēm. Ja neizdodas legāli, izmēģina citus ceļus, un viņiem ir pārāk nereālas cerības par dzīves un darba iespējām Latvijā kā ES valstī. Reizēm arī latvieši lepnuma dēļ mēdz noslēpt no draugiem to, ka Īrijā varbūt viņi strādā sliktos apstākļos. Pat ja ir apkrāpti un izmantoti, viņi lielās draugiem, ka strādā un pelna lielu naudu. Un tagad iedomājieties kaukāziešus, kam izteikta lielīšanās tendence, kuri palielās saviem radiniekiem par spožo dzīvi Latvijā. Tas rosina citus doties laimes meklējumos,” teic I. Mežs.
“Mums nepieciešama brīvība”
Latviju atraduši arī patvēruma meklētāji, kuri uz šejieni bēguši, baidoties par savu dzīvību. Farhads no Irānas ir datorspeciālists, viņam bija palikuši daži mēneši, lai beigtu maģistra studijas. “Cilvēkiem mācīju Bībeli un kristietības atziņas. Drīz vien man bija jābēg no Irānas. Valdība mūs vajāja, turklāt noķēra arī dažus mūsu skolniekus,” teic Farhads, kurš pirms gada kopā ar sievu aizbēdzis no Irānas. Astoņu stundu laikā nokļuvuši Turcijā, taču tur nav jutušes droši, tādēļ devušies tālāk un Stambulas lidostā pieņēmuši lēmumu lidot uz Latviju. “Sākumā gribējām doties uz Somiju, jo tur ir mūsu Bībeles skolotājs,” saka Farhads. Tagad nolēmuši palikt Latvijā, un viņa sieva Pega teic, ka “varbūt Dievs vēlas, lai mēs būtu šeit”. Kad tiekos ar jauniešiem, viņi plāno doties skatīties īres dzīvokli. Nauda viņiem esot, taču radiniekiem to grūti atsūtīt no Irānas. “Mūsu valsts ir ļoti bagāta – mums ir zelts, dimanti, nafta. Nav nabadzīgu cilvēku, un ar algu pietiek. Mums pietrūkst brīvības, lai ikviens varētu dzīvot brīvi,” saka Pega. Līdzīgs stāsts ir par Ibrahamu, kurš gājis uz kristiešu dievkalpojumiem kādā mājas draudzē. Policija drīz vien esot atklājusi pulcēšanās vietu. Viņš kopā ar brāli devies uz Turciju, bet pēc tam nokļuvis Latvijā. Irānā viņam palikusi sieva un bijis uzņēmums, kas nodarbojies ar māju uzkopšanu. Tagad Ibrahams vēlas ar laiku līdzīgu uzņēmumu izveidot Latvijā. Jāatceras, ka Irāna ir islāma valsts, kurā vara cieši savijusies ar reliģiju, turklāt Korānā minēts, ka jebkuram cilvēkam ir tiesības nogalināt citu par novēršanos no islāma. “Irānā kristiešiem var būt problēmas pārliecības dēļ. Tas ir vērā ņemams apdraudējums. Ir pat bijuši gadījumi, kad cilvēki gatavi sev darīt galu, ja viņiem būtu jāatgriežas dzimtenē,” skaidro I. Mežs. Pēc Latvijas likumiem patvēruma meklētājiem, kam tomēr netiek piešķirts alternatīvais vai bēgļa statuss, Latvija jāatstāj brīvprātīgi vai arī tas notiek piespiedu kārtā.
Vistālāko ceļu uz Latviju meklējis pakistānietis Rana. Uz viņa rokas redzams ievainojums, ko, pēc viņa vārdiem, atstājusi lode. “Es izdarīju kaut ko pretēju ģimenes gribai,” saka Rana, neieslīgstot sīkās detaļās. Latvijā viņš nokļuvis nelegāli un vēlējies doties uz Dāniju.
Ceļš vedis caur Uzbekistānu un Krieviju, bet Latvijā viņš ticis noķerts. Rana vēloties palikt Latvijā, dodot savas zināšanas telekomunikāciju jomā.
Sīrietis Khaleds Latvijā bijis jau 2006. gadā kā students, pērn devies no Latvijas uz Lielbritāniju, bet atgriezies Latvijā un lūdzis šeit politisko patvērumu. Lielāko daļu sava mūža viņš gan aizvadījis ārpus Sīrijas, jo pieder sunnītu islāma atzaram un daļa viņa ģimenes dzīvojot Saūda Arābijā. Sīrijā viņam dzīvojot tante, ar kuru sazvanoties. “Vienmēr, kad cilvēki dodas uz veikalu, viņi atvadās, jo ir bailes, ka var nepārnākt,” teic Khaleds.
Arī daudz Krievijas pilsoņu
Otrā lielākā grupa pēc gruzīnu patvēruma meklētājiem šogad un arī iepriekš ir Kongo pilsoņi. I. Mežs pieļauj, ka viņi Latvijā nonāk pa dažādiem ceļiem, visticamāk, nelegāli ar tirdzniecības kuģiem. Tas saistāms ar nemierīgo situāciju šajā valstī. “Patvēruma meklētāji nešķiro – Latvija vai Lielbritānija, viņiem tā ir Eiropas Savienība,” piebilst I. Mežs. No 1998. līdz 2011. gadam patvērumu lūguši arī ļoti daudz Krievijas pilsoņu (80). I. Mežs skaidro, ka arī citās valstīs tie bieži ir cilvēki no Čečenijas un Ziemeļkaukāza. “Pieļauju, ka tad, kad čečenu puišiem iestājas karaklausības vecums, viņiem ir psiholoģiski grūti doties armijā, ņemot vērā bijušos konfliktus republikā. Tomēr ir arī daudzi, kas iegūst bēgļa statusu Slovākijā vai Polijā, vēlāk atgriežas Krievijā,” stāsta I. Mežs.
Ir jāatšķir ekonomiskie bēgļi – tie, kas dodas ekonomiski labākas dzīves meklējumos, – no cilvēkiem (bēgļiem), kuru dzīvība ir apdraudēta. Ja kādā valstī izraisās konflikts, cilvēki dodas bēgļu gaitās uz kaimiņvalstīm, kā, piemēram, tagad dara sīrieši, dodoties uz Turciju vai Libānu.
Tāpat jāatceras Arābu pavasaris, kad Itālijai piederošo Lampedūzas salu pārplūdināji bēgļi no Ziemeļāfrikas. Pašlaik Latvija starptautiskajā bēgļu plūsmā ir nomaļa tranzītvalsts. I. Mežs uzsver, ka Latviju teorētiski varētu piemeklēt liela patvēruma meklētāju plūsma, ja izceltos plaša mēroga un arī vardarbīgs konflikts Baltkrievijā. Tad bēgļi no šīs valsts meklētu patvērumu Latvijā, Lietuvā un Polijā. Pašlaik Latvija vērtējama kā nelegālās un legālās imigrācijas nenozīmīga tranzītvalsts, taču, uzlabojoties ekonomiskajai labklājībai, arī uz Latviju vairāk brauktu cilvēki tieši labas dzīves meklējumos, nevis vairoties no draudiem dzīvībai dzimtenē. Jāpiebilst, ka pērn Latvijā uz pastāvīgu dzīvi iebrauca aptuveni 5000 legālo imigrantu. I. Mežs spriež, ka lielākā daļa no viņiem ir no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.
Uzziņa Šā gada pirmajos astoņos mēnešos patvērumu lūguši 143 cilvēki, un arī šogad dominē Gruzijas (88) un Kongo (23) pilsoņi. Avots: PMLP |
