Kas jāzina par virsstundu darbu? 19
Madara Briede, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”
“Kas īsti skaitās virsstundas? Ja normāls darba laiks ir 160 stundu mēnesī, tad sanāk, ka visas stundas, kas ir pāri tām, ir virsstundas. Un par tām jāmaksā dubultā? Cik daudz virsstundu, pēc likuma, drīkst strādāt mēnesī?” – jautā Gvido P.
Valsts darba inspekcijas (VDI) pārstāve Dace Stivriņa norāda – Darba likuma 136. panta otrā daļa nosaka, ka virsstundu darbs pieļaujams, ja darbinieks un darba devējs par to vienojušies rakstveidā. Nodarbināt darbinieku virsstundu darbā bez viņa rakstveida piekrišanas darba devējam ir tiesības tikai šādos izņēmuma gadījumos:
1) ja to prasa sabiedrības visneatliekamākās vajadzības;
2) lai novērstu nepārvaramas varas, nejauša notikuma vai citu ārkārtēju apstākļu izraisītas sekas, kas nelabvēlīgi ietekmē vai var ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā;
3) steidzama, iepriekš neparedzēta darba pabeigšanai noteiktā laikā.
Turklāt, ja minētajos gadījumos virsstundu darbs turpinās ilgāk par sešām dienām pēc kārtas, darba devējam nepieciešama VDI atļauja turpmākam virsstundu darbam, izņemot gadījumus, kad līdzīgu darbu atkārtošanās nav paredzama.
Virsstundu darbs pie normālā un nepilnā darba laika
Darba likuma 136. panta pirmajā daļā teikts, ka virsstundu darbs ir darbs, kuru darbinieks veic virs normālā darba laika. Attiecīgi darbinieka normālais dienas darba laiks nedrīkst pārsniegt astoņas, bet normālais nedēļas darba laiks – 40 stundas. Dienas darba laiks šā likuma izpratnē ir darba laiks diennakts periodā.
Taču Darba likuma 40. pants neierobežo darba devēja un darbinieka iespēju vienoties arī par darba līguma noslēgšanu uz nepilnu darbadienu, līdz ar to, ja darbiniekam ir noteikts nepilns darba laiks, darbu virs četrām stundām līdz Darba likumā noteiktai normālā dienas darba laika robežai nevar uzskatīt par virsstundu darbu. Par virsstundu darbu šajā gadījumā būs uzskatāms tikai darbs, kas tiks veikts virs astoņām stundām dienā vai 40 stundām nedēļā.
Virsstundu darbs summētā darba laika gadījumā
Ja darbiniekam noteikta summētā darba laika organizācija, par virsstundu laiku būs uzskatāms tikai tas darbs, ko darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika.
Piemēram, ja darbiniekam noteikts viena mēneša pārskata periods, tad par virsstundām būs uzskatāmas tikai tās, kuras darbinieks būs nostrādājis virs mēneša normālā darba laika stundu skaita.
Vienlaikus jāvērš uzmanība uz to, ka normālā darba laika normā neieskaita darbinieka attaisnotas prombūtnes laiku, piemēram, atvaļinājuma laiku, slimības laiku. Pretēja situācija novestu pie netaisnīgas situācijas, kurā darbinieks strādā pāri spēkiem 12 stundu dienā, lai paspētu padarīt uzkrātos darbus, bet tās neskaitīsies virsstundas.
Pārskata perioda normālais darba laiks nosakāms individuāli
Arī Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments atzinis – ar Darba likuma 140. panta piektajā daļā norādīto “pārskata periodu” darbnespējas gadījumā saprotams nevis sākotnēji paredzētais pārskata periods (panta trešajā daļā paredzētais viens mēnesis vai darba līgumā līdz četriem mēnešiem nosakāmais periods), bet gan sākotnējā perioda un darbnespējas laika starpība (faktiski nostrādātais laika periods pārskata periodā). Tāpēc virsstundas būs tās stundas, kuras darbinieks strādās virs pārskata perioda normālā darba laika, kurš katram darbiniekam nosakāms individuāli, ņemot vērā nolīgto darba laiku, plānoto darba laiku saskaņā ar grafiku, faktiski nostrādāto darba laiku, attaisnotas un neattaisnotas prombūtnes laiku u.tml.
Piemēram, ja darbinieks, tiek pieņemts darbā 03.08.2021., bet no 25.08.2021. viņam ir darbnespējas lapa. Darbiniekam ir summētais darba laiks ar pārskata periodu viens mēnesis. Šajā periodā darbinieks faktiski ir nostrādājis 144 stundas. Ir jānosaka attiecīgā darbinieka normālā darba laika stundu daudzums tam periodam, no kura viņš sāka strādāt, tas ir, no 03.08.2021. līdz 31.08.2021. – 168 normālā darba laika stundas. Tā kā darbiniekam bija darbnespēja no 25.08.2021. līdz 31.08.2021., kas atbilst 40 normālā darba laika stundām, tās atskaitāmas no darbinieka normālā darba laika stundu daudzuma. Tātad darbiniekam laikā no 03.08.2021. līdz 24.08.2021. normālā darba laika stundu skaits ir 128 (168 stundas – 40 stundas), kas bija jānostrādā, lai neveidotos virsstundas. Darbinieks faktiski nostrādāja 144 stundas. 144 stundas – 128 stundas = 16 virsstundas, kas ir apmaksājamas.
Ierobežojumi virsstundu darbam
Taču Darba likumā noteikti arī virsstundu darba ierobežojumi, lai nodrošinātu darbiniekam pienācīgu atpūtas un darbspēju atjaunošanas iespēju.
Proti, virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt vidēji astoņas stundas septiņu dienu periodā, ko aprēķina pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus.
Attiecīgā norma nosaka, ka darbinieku virsstundu darbā ir pieļauts nodarbināt vidēji astoņas stundas nedēļā. Vidēji tas nozīmē, ka kādā nedēļā darbinieks tiek nodarbināts vairāk nekā astoņas stundas, bet kādā citā nedēļā darbinieks tiek nodarbināts mazāk par astoņām stundām virs. Astoņu virsstundu limita ievērošana tiek noteikta atskaites perioda beigās, summējot darbinieka pārskata periodā, kas nepārsniedz četrus mēnešus, nostrādātās virsstundas un izdalot tās ar nedēļu skaitu pārskata periodā.
Vidēji četru mēnešu periodā ir 144 virsstundas (vidējais kalendāro nedēļu skaits 4 mēnešu periodā reiz pieļaujamās astoņas virsstundas septiņu dienu periodā). Līdz ar to nedēļā pieļaujamais virsstundu darbs nedrīkst pārsniegt 8 stundas, neraugoties uz to, ka tās, iespējams, pie noteiktā summētā darba laika pārskata perioda izlīdzināsies līdz normālajam darba laikam.
Tiesības uz piemaksu par virsstundu darbu vai apmaksātu brīvdienu
Darbiniekam par virsstundu darbu izmaksājama piemaksa – ne mazāk kā 100% apmērā no viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes, bet, ja nolīgta akorda alga, – ne mazāk kā 100% apmērā no akorddarba izcenojuma par paveiktā darba daudzumu.
Vienlaikus ar vienošanos par virsstundu darbu vai norīkošanu to veikt darbinieks un darba devējs var vienoties, ka darbiniekam piemaksu par virsstundu darbu aizstāj ar apmaksātu atpūtu citā laikā atbilstīgi nostrādāto virsstundu skaitam, kā arī par šāda apmaksāta atpūtas laika piešķiršanas kārtību.
Ja darbiniekam nepiešķir piemaksu par virsstundu darbu, bet to aizstāj ar apmaksātu atpūtu, tad šādu apmaksātu atpūtu piešķir mēneša laikā no virsstundu darba veikšanas dienas.
Bet, ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, apmaksātu atpūtu piešķir nākamajā pārskata periodā, bet ne vēlāk kā triju mēnešu laikā. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, apmaksāto atpūtu var pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam, atkāpjoties no šajā daļā noteiktās vispārīgās kārtības.
