Ķīnā sieviešu deficīts. Kaunina tās, kuras sasniegušas 27 gadu vecumu un nav izgājušas pie vīra 12
Rihards Vītols, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Bieži izskan prognozes, ka šis būs Ķīnas gadsimts, jo tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā Ķīna varētu apsteigt ASV un kļūt par lielāko ekonomiku pasaulē. Taču vienlaikus Ķīnai nāksies zaudēt kādu citu titulu: par iedzīvotāju skaita ziņā bagātāko valsti kļūs Indija, kur dzimstība ir daudz augstāka nekā Ķīnā.
Viens no Ķīnas simboliem ir piemīlīgās pandas, bet pēdējo gadu tendences liek domāt, ka ķīniešiem šis nav diez ko veiksmīgs simbols, jo lielās pandas ir ļoti slinkas uz vairošanos, un dzimtas turpināšana kļuvusi par nopietnu problēmu arī Ķīnas cilvēku sabiedrībā.
Izrādās, ka latvieši nebūt nav vienīgā tauta, kas satraucas par zemo dzimstību; šī problēma ir aktuāla arī Ķīnā, lai gan ķīniešu ir 1000 reizes vairāk nekā latviešu.
Sieviešu deficīts
Februāra sākumā publicētā statistika rāda, ka pagājušogad Ķīnā reģistrēti “tikai” 10 miljoni jaundzimušo, kas ir par 15% mazāk nekā 2019. gadā, kad jau bija reģistrēts zemākais dzimstības līmenis 70 gadu laikā kopš komunistiskās Ķīnas dibināšanas.
Protams, tuvā nākotnē ķīniešiem vēl nedraud izmiršana, jo valstī ir ap 1,4 miljardiem iedzīvotāju, taču nelabvēlīgās dzimstības tendences satrauc gan demogrāfus, gan Ķīnas valdību.
Dzimstības ziņā nekāds progress tuvāko gadu laikā nav gaidāms, jo auglīgā vecuma sieviešu skaits katru gadu sarūk par vairākiem miljoniem. Tās ir sekas “viena bērna politikai”, kas Ķīnā bija spēkā vairākus gadu desmitus: no 1979. līdz pat 2015. gadam.
Ķīnas valdība savulaik bija noraizējusies par straujo iedzīvotāju skaita pieaugumu: 1950. gadā valstī bija 550 miljoni iedzīvotāju, bet 80. gadu sākumā ķīniešu skaits jau pārsniedza miljardu.
Lai apturētu šo pieaugumu, tika ieviesta viena bērna politika, kas vairumam ķīniešu ģimeņu ļāva laist pasaulē tikai vienu mazuli.
Šīs politikas ievērošana tika stingri kontrolēta. Miljoniem sieviešu bija spiestas veikt abortu, lai nepārsniegtu atļauto bērnu kvotu. Pagājušā gadsimta vidū Ķīnā katra sieviete laida pasaulē vidēji sešus bērnus, bet gadsimta beigās šis skaitlis bija sarucis līdz vidēji 1,6 bērniem uz sievieti (daļai ģimeņu bija atļauts radīt vairāk nekā vienu bērnu).
Taču ar mākslīgu iejaukšanos ģimenes plānošanā valsts radīja arī neparedzētas sekas. Ķīnas sabiedrībā zēni tradicionāli tiek vērtēti augstāk nekā meitenes, tādēļ daudzas sievietes, uzzinot, ka gaidāmais mazulis būs meitene, veica abortu, lai viena bērna kvotu iztērētu uz “vērtīgāko” zēnu.
Tā bija masveidīga tendence, kuras iespaidā mūsdienu Ķīnā ir vīriešu pārprodukcija. Vairāk nekā 30 miljoniem vīriešu nav nekādu cerību atrast sievu, jo viņu potenciālās sievas nemaz nav dzimušas.
Pašlaik šī tendence vairs nav tik izteikta, tomēr daļēji saglabājas, piemēram, pagājušogad Ķīnā piedzima 5,29 miljoni zēnu un 4,75 miljoni meiteņu (par dabisku tiek uzskatīts rādītājs 105 zēni uz 100 meitenēm).
Bērni ir dārgs prieks
Nu jau vairāk nekā piecus gadus Ķīna ir atteikusies no viena bērna politikas, taču ķīniešu ģimenes nebūt nesteidzas izmantot brīvlaišanu, lai radītu pēc iespējas vairāk pēcnācēju.
Pilsētnieki žēlojas, ka viņiem nav nekādu iespēju radīt vairāk par vienu bērnu, jo mazuļu audzināšana un izglītošana ir pārāk dārgs prieks.
Annija Hao nesen laidusi pasaulē dēlu un labprāt gribētu vēl vienu mazuli, bet sapratusi, ka nevarēs to atļauties. Savu bērnu viņa grasās sūtīt privātā bērnudārzā, kur mācību maksa ir ap 100 000 juaņu (13 000 eiro) gadā, bet kopējās bērna uzturēšanas izmaksas esot vēl divreiz lielākas.
“Problēmas radīs nevis tas, ka sievietes nevarēs atļauties otro bērnu, bet gan tas, ka viņas nevarēs atļauties nevienu bērnu,” Hao stāsta Ķīnas televīzijai CGTN.
Ķīnas demogrāfijas pētnieks Stjuarts Gītels-Bastens spriež, ka valdības demogrāfiskā politika nedrīkst aprobežoties tikai ar plakātu izlīmēšanu, aicinot ķīniešu ģimenes radīt vismaz divus bērnus.
Papildu problēmas rada tas, ka jaunā ķīniešu paaudze, it sevišķi sievietes, arvien vairāk seko Rietumu pasaules tendencēm un nebūt nesteidzas iestūrēt laulības ostā.
Ķīnā reģistrēto laulību skaits laikā no 2013. līdz 2019. gadam saruka par vairāk nekā 40%. Arī ķīniešu attieksme pret laulību ir mainījusies. Komunistiskā režīma sākumposmā pagājušā gadsimta vidū laulība un bērnu radīšana tika uzskatīta par patriotisku pienākumu, un tolaik reti kurš runāja par tādām netveramām jūtām kā mīlestība.
Savukārt mūsdienu ķīniešiem laulība ir izvēle, nevis pienākums. Nereģistrēta kopdzīve un sekss ārpus laulības kļuvušas par plaši izplatītām parādībām.
Rietumu modelis
Ķīniešu sievietes, tāpat kā viņu vienaudzes Rietumos, vispirms vēlas iegūt izglītību un veidot karjeru, bet ģimenes veidošana un bērnu radīšana paliek otrā plānā. Mūsdienās jau vairāk nekā puse Ķīnas augstskolu studentu ir sievietes.
“Tagad sievietēm ir augstāks izglītības līmenis, viņas ir ieguvušas ekonomisko neatkarību, tādēļ laulība viņām nešķiet tik svarīga kā senāk,” intervijā CNN atzīst socioloģe Veidzjuņa Žana Jeuna.
Izglītotām un labi pelnošām sievietēm arīdzan ir grūtāk atrast dzīvesbiedru, jo Ķīnā tradicionāli bijis pieņemts, ka vīrietim ir jābūt turīgākam par sievieti.
Ķīnas amatpersonas ir mēģinājušas izmantot kaunināšanas taktiku jauno sieviešu iespaidošanai, ierakstot “vecmeitu” kārtā visas neprecētās sievietes pēc 27 gadu vecuma, taču daudzas sievietes negrasās pakļauties savu vecāku un valsts spiedienam pēc iespējas ātrāk atrast vīru.
“Kāda jēga apprecēties ar kādu, kurš tev nepatīk, lai pēc pāris gadiem izšķirtos? Veltīgi izšķiests laiks,” sarunā ar CNN spriež 31 gadu vecā ķīniete Džoana Su.
Ķīnas valdība gan centusies mazināt šķirto laulību skaitu, ieviešot normu, ka pēc prasības iesniegšanas pārim noteikti jānogaida 30 dienu samierināšanās periods, un tikai tad laulība būs oficiāli šķirta.
Sabiedrība noveco
Ķīna nebūt nav vienīgā Austrumāzijas valsts, kur vērojama zema dzimstība, citur šī problēma ir vēl lielāka. Ķīnā uz vienu sievieti dzimst vidēji 1,6 bērni, Japānā šis rādītājs ir 1,36, bet Dienvidkorejā tas ir noslīdējis līdz katastrofāli zemam līmenim: vidēji 0,9 bērni uz sievieti (Latvijā šis koeficients ir aptuveni Ķīnas līmenī, vidēji 1,61 bērns uz sievieti).
“Ja dzimstības koeficients noslīd zem 1,5, tad valsts iekrīt zemas dzimstības slazdā, no kura ir ļoti grūti izkļūt,” laikrakstam “Global Times” stāsta demogrāfs He Jafu.
Ja turpināsies līdzšinējās tendences, Ķīna jau tuvāko gadu laikā zaudēs iedzīvotāju skaita ziņā lielākās valsts titulu, kas tai piederējis gadsimtiem ilgi.
ANO prognozes rāda, ka ap 2027. gadu Ķīnu varētu apsteigt Indija, kur dzimstība ir krietni lielāka. Gadsimta vidū Indijā varētu būt jau 1,5 miljardi iedzīvotāju, kamēr Ķīnas iedzīvotāju skaits varētu sarukt līdz 1,1 miljardam.
Ķīnai jārēķinās arī ar sabiedrības novecošanu, jo jau pašlaik vairāk nekā 250 miljoni iedzīvotāju ir vecumā virs 60 gadiem, bet 2050. gadā šis skaitlis varētu sasniegt pat 480 miljonus. Tas nozīmēs, ka arvien mazākam darbspējīgā vecuma strādnieku skaitam nāksies uzturēt arvien vairāk pensionāru. Ķīna vairākus gadu desmitus ir izmantojusi savu daudzskaitlīgo un jauneklīgo darbaspēku, lai funkcionētu kā “pasaules fabrika”, bet darbaspēka novecošana piespiedīs Ķīnu mainīt ekonomikas modeli.
Jāiegulda izglītībā
“Sabiedrība noveco, iedzīvotāju skaits samazināsies, tādēļ Ķīnai būs jāmācās lietderīgāk izmantot pieejamo darbaspēku. Tas nozīmē investīcijas izglītībā un darba ražīguma uzlabošanā, veselības aprūpes un pensiju sistēmas pilnveidošanā,” sarunā ar CNN secina demogrāfijas pētnieks Stjuarts Gītels-Bastens.
Ķīnas valdība jau mēģina atbalstīt ģimenes, kas gribētu laist pasaulē vēl kādu mazuli, tādēļ daudzviet tiek palielināti bērnu pabalsti un pagarināts bērna kopšanas atvaļinājuma laiks.
Ķīna nekautrējas izmantot arī propagandas metodes, lai pamācītu savus pilsoņus, kāds ir vēlamais ģimenes modelis. Piemēram, 2016. gadā, kad Ķīna atteicās no viena bērna politikas, uz pastmarkām parādījās mērkaķis ar diviem mazuļiem, tādējādi svinot Mērkaķa gada sākumu pēc ķīniešu horoskopa. Savukārt vēl pēc pāris gadiem, kad sākās Cūkas gads, uz pastmarkām parādījās smaidīgs cūku pārītis jau ar trim mazuļiem.
Uzziņa
Ķīnas iedzīvotāju skaits
200. gads: 60 miljoni
800: 50 miljoni
1200: 140 miljoni
1500: 110 miljoni
1700: 160 miljoni
1800: 330 miljoni
1950: 552 miljoni
1982: 1,02 miljardi
2005: 1,32 miljardi
2021: 1,4 miljardi
