Tēvs dzīvokļa dēļ pieteica badastreiku 11
Esmu dzimis un uzaudzis Rīgā, kur jau četrās paaudzēs mita mani senči. Vecvectēvam Kazimiram par 25 gadu dienestu cara armijā piešķīra zemes gabalu Rīgā, Rītupes ielā. Uz tā viņš uzcēla koka māju, kura, lai gan bēdīgā stāvoklī, stāv vēl joprojām. Šajā mājā dzīvojām lielā šaurībā – pieci cilvēki desmit kvadrātmetrus lielā istabā, tāpat kā mammas tēva mājā Dārzciema ielā, kurā esmu dzimis. Man bija četri gadi, kad mums kā daudzbērnu ģimenei (man ir brālis Jānis un māsa Mārīte) piešķīra atsevišķu trīsistabu dzīvokli jaunuzbūvētajā Imantā. Šo mitekli mans tēvs Imants izcīnīja ar savu neatlaidību, pat piesakot badastreiku un badojoties 39 dienas.
Līdz 8. klasei mācījos Rīgas 69. vidusskolā, pēc tās iestājos Rīgas 4. medicīnas skolā. Biju uzcītīgs skolnieks. Tobrīd gan dzīvoju ilūzijās par mediķa profesiju. Vēlējos palīdzēt cilvēkiem, taču, sākot strādāt ātrajā medicīniskajā palīdzībā, sapratu, ka tas nav man piemērots darbs. Jo nesniedza gandarījumu. Bieži nācās glābt alkoholiķus delīrija stāvoklī. Punktu pielika gadījums, kad kādam smagi slimam, pie gultas piekaltam jaunam puisim, veicot mākslīgo elpināšanu, izdevās atjaunot sirdsdarbību, bet viņa mātes acīs pamanīju nosodījumu. Tā vien šķita, ka viņa bija vēlējusies, lai viss būtu beidzies. Laikam vecāki bija pārāk nomocījušies ar dēla kopšanu. Nolēmu pilnībā mainīt nodarbošanos. Iestājos 72. arodskolā, kur apguvu mūrnieka podnieka un kamīnlicēja amatu un sāku strādāt šajā jomā. 1993. gadā izveidoju kamīnu dizaina un interjera salonu “Agni”. Nodarbojos ar ekskluzīvu apdari un rekonstrukciju. Lielajā politikā sāku iesaistīties 2006. gadā, kad iepazinos ar Raivi Dzintaru, jo apzinājos – lai arī cik glītas man izdodas radīt atsevišķas telpas un namus, svarīgāk ir būvēt skaistu mūsu kopīgo māju – Latviju. Sākotnēji gan šķita, ka ar milzu degsmi to varēs paveikt ātrāk, bet šobrīd jāsecina – darāmā joprojām ir ļoti daudz.
2003. gadā iestājos Latvijas Universitātes Tiesību zinātņu fakultātē. Sākumā uztraucos, vai maz izturēšu lielo konkursu, bet izdevās pat iekļūt otrajā desmitā. Vienu semestri nomācījos dienas nodaļā, bet, secinājis, ka firma “Agni” bez manis nespēj veiksmīgi darboties, biju spiests uz laiku pamest studijas. Studijas ar dažāda garuma pārtraukumiem bakalaura programmā pabeidzu 2014. gadā ar vidējo atzīmi 8,2. Arī diplomdarbu aizstāvēju uz 8.
