Vieda Šellija Skultāne (publikācijās Vieda Skultāne)
Vieda Šellija Skultāne (publikācijās Vieda Skultāne)
Foto – Anda Krauze

Profesore Vieda Skultāne pēta izsūtīto dzīvesstāstus 0

Filmu “Melānijas hronika” nu jau noskatījušies daudzi Latvijas iedzīvotāji. Melānijas hroniku (grāmatā “Veļupes krastā”) uzrakstījusi Melānija Vanaga pati. Bet daudzas jo daudzas izsūtīto hronikas savulaik ir pierakstījusi pasaulē pazīstamā latviešu antropoloģe Bristoles universitātes emeritētā profesore un LU Filozofijas un socioloģijas institūta vadošā pētniece VIEDA SKULTĀNE. Saruna par izsūtīto dzīvesstāstiem un citiem zinātnieces pētījumiem.

LA
LA.LV
Ziņas
“Reakcijai jābūt asai!” Vaidere par ANO ieteikumu atjaunot Latvijā divvalodību izglītības sistēmā 221
16 stundas
LE
LETA
Kokteilis
FOTO. Prinča Filipa bēres notiks nākošnedēļ. Karaļnams darījis zināmu, vai ieradīsies arī mazdēls, princis Harijs 7
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Andris Ameriks par nevakcinēto nākotni: “Ja neesi vakcinēts, nenāc iekšā, klausies koncertu ārā, nelido ar lidmašīnu, minies ar velosipēdu!” 192
8 stundas
Lasīt citas ziņas

– Drīz dienas gaismu ieraudzīs jūsu jaunais pētījums “Latviešu, krievu un romu dzīves stāsti Latvijā”.

– Par romiem ir maz zināms, toties daudz stereotipu – ka ir slinki, zog. Viņi gan negrib, ka tiek dēvēti par romiem. Mēs esam čigāni, bet pirmām kārtām mēs esam cilvēki, viņi saka. Ar čigāniem daudz runājām par genocīdu nacistiskās Vācijas laikā. Latvijā iznīcināja pusi no šeit dzīvojošajiem čigāniem. Tas nozīmē, ka gandrīz katram čigānam tuvs rads ir nonāvēts. Tas ir līdzīgi kā latviešiem, kur ģimenēs ir pieredze par izsūtīšanu, apcietināšanu, nogalināšanu. Kara laikā daudz latviešu mēģināja čigānus glābt. Citādi bija Igaunijā, un tur nacisti iznīcināja 95% čigānu. Čigāniem nav memoriālu un pieminekļu genocīda upuriem, nav piemiņas dienu. Antropologi un vēsturnieki skaidro: tā esot tāpēc, ka čigāni visu laiku dzīvo tagadnē. Ir jautri, nerūpējas par nākotni, nedomā par pagātni. Izpētījām, ka tā tas nav. Viņiem nav statusa mūsu sabiedrībā un lielas teikšanas, izņemot dažus spilgtus izņēmumus kā dziedātājs Dzintars Čīča un vēl daži. Ceru, ka mūsu pētījums pievērsīs uzmanību čigānu stāvoklim Latvijā. Mēs esam dažādas tautas, bet mēs visi mīlam Latviju. Mums vajag saprast otra sāpes un atzīt tās kā mūsu pašu sāpes.

CITI ŠOBRĪD LASA
LA
LA.LV
Ziņas
“Attālinātā mācīšanās ir kā zupas vārīšana – visu laiku jānogaršo, kā ir izdevies!” Kuldīdznieku veiksmes stāsts 2
3 stundas
LE
LETA
Kokteilis
FOTO. Prinča Filipa bēres notiks nākošnedēļ. Karaļnams darījis zināmu, vai ieradīsies arī mazdēls, princis Harijs 7
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Andris Ameriks par nevakcinēto nākotni: “Ja neesi vakcinēts, nenāc iekšā, klausies koncertu ārā, nelido ar lidmašīnu, minies ar velosipēdu!” 192
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Lielbritānija atvadās no prinča Filipa: kara kuģi šauj zalves, cilvēki dodas pie pils un noliek ziedus 22
10 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Dižciltīgi tituli, skaudra bērnība, nabadzība un īsta mīlestība: prinča Filipa dzīvesstāsts un 8 interesanti fakti par viņu 4
13 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Latviešu sportists Kaspars Kambala atklāj: dzīves laikā esot pārgulējis ar aptuveni pustūkstoti sieviešu 49
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Sabiedriskā dzīve atjaunojusies, restorāni atvērti: Izraēlas pieredze Covid-19 krīzes pārvarēšanā 54
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šorīt pie Ķīpsalas halles jau pirms durvju vēršanas iedzīvotāji izrāda lielu interesi pēc Covid-19 vakcīnas, gaidot “dzīvajā rindā” 35
16 stundas
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien uz svariem būs liktas attiecības ar kādu tev tuvu cilvēku! Horoskopi 10.aprīlim 1
1 diena
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
Francijā masku valkāšanu uzraudzīs, izmantojot “gudro video” 17
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar divriteni brauc tie, kuriem nav darba un bērnu!” Sociālo tīklu lietotāji sašutuši par Valsts policijas amatpersonas izteikumiem 169
1 diena
EL
Egils Līcītis
Ziņas
Loģika saka priekšā – gribi amatu Saeimā, ļauj, lai tevi aiz čupra sagrābj KNAB un aiz apkakles velk Ģenerālprokuratūra. Egila Līcīša feļetons 6
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tev jābūt piesardzīgam un ļoti uzmanīgam savos izteicienos! Horoskopi 9.aprīlim 1
2 dienas
Ieva Ēvalde
Ziņas
“Lēmumu pieņēmēji Rīgā laikam nav bieži viesi reģionu veikalos!” Kā pirmo mazo veikalu darba dienu aizvadīja veikalnieki reģionos? 21
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Rīgas tirdzniecības centri paziņo par došanos ārpus telpām, lai būtu tuvāk saviem klientiem 11
1 diena
LE
LETA
Kokteilis
FOTO. Nesagaidot 100.dzimšanas dienu, miris Lielbritānijas karalienes vīrs, princis Filips
1 diena
LE
LETA
Veselam
Pavļuts parakstījis rīkojumu, kad sāks vakcinēt pedagogus 8
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Blakus laivai atrada sievietes līķi. Vēl nav atrasta otra, iespējams, Tērvetē noslīkusī sieviete 4
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Loģiski, ka cilvēki devās iepirkties! Viņi ir noguruši no ierobežojumiem.” Saeimas deputāte par milzu rindām pie veikaliem 91
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
“Atnāks Aldis, sāks mētāties ar krēsliem. Tas arī viss!” Klaišis par premjera demisijas pieprasījumu 72
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Nevar būt situācija, kad vakcīnas stāv dīkā. Ir cilvēki, kuri grib vakcinēties!” Politiķis atzinīgi vērtē vakcinācijas “brīvās rindas” ieviešanu 35
1 diena

– Kas savulaik jūs pamudināja pētīt latviešu izsūtīto dzīves stāstus Latvijā un publicēt šos pētījumus monogrāfijās ārzemēs?

– Bija divi iemesli. Pirmais – manas ģimenes liktenis. Mans vectēvs Pirmā pasaules karā devās bēgļu gaitās uz Sibīriju, atgriezās 1921. gadā, kad manai mammai bija tikai daži mēneši, divi viņas brālīši ceļā bija miruši. Vectēvs Latvijā strauji kļuva turīgs un 1926. gadā Āgenskalnā uzbūvēja māju. Man ir fotogrāfija, kas uzņemta viņa mājas pagalmā. Tur stāv mana vectēva ģimene, tad guvernante Volgas vāciete, mājskolotāja manai mammai, auklīte, pavāri, vairāki puiši produktu piegādātāji. Kad skatījos uz to fotogrāfiju, sapratu, ka tā nav tikai fotogrāfija, tas ir kā paziņojums par to, kas mēs esam – no Sibīrijas atgriezāmies divi pieaugušie ar zīdaini, bet tagad mēs esam stipri, mums ir šie cilvēki, kas mūs atbalsta, mums ir zirgi, mums ir divi lieli suņi. Visi tie bija savesti sētā uz fotografēšanos. Kad padomju vara ienāca Latvijā, vectēvs bija izvedamo sarakstā. Tāpēc pārcēlās uz lauku mājām “Augštūja”, kur lieli meži. Bet vienā naktī viņš neiegāja mežā un tieši tonakt viņu un viņa četrpadsmitgadīgo dēlu Gunti apcietināja. Valmieras cietumā pusaudzim bija jāskatās, cik šausmīgi vectēvu (viņa tēvu) spīdzina. Vectēvs iedeva sargam zelta kabatas pulksteni, lai palaiž puiku mājās. Bet cietumā pārdzīvotais atstāja iespaidu uz Gunti Zariņu visu mūžu. Viņš vēlāk rakstīja romānus un bija viens no pirmajiem, kas brauca uz Latviju. 60. gados trimdas latvieši to uzskatīja par nodevību, bet viņš gribēja satikt Ojāru Vācieti un citus domubiedrus. Saprotams, Guntis bija izdevīgs varai, kas cerēja, ka varēs viņu izmantot vai nu par spiegu, vai padomju varas slavinātāju ārzemēs. Viņš to nedarīja un gāja bojā mīklainos apstākļos 38 gadu vecumā. Mana mamma uzauga ne tikai ar šo Gunti, savu brāli, bet bērnību pavadīja arī ar savas mammas māsas ģimeni, saviem brālēniem, vasarās ciemojās viņu mājās Koknesē. Kad 1940. gadā brālēnu Pēteri apcietināja, mana mamma gājusi uz čekas māju un situsi pie durvīm, lai viņu laiž iekšā pie brālēna. Pēteri Blesi izsūtīja uz Kazahstānu, jo bija piederējis studentu korporācijai. Mamma man par to un Latvijas laikiem daudz stāstīja, jo man pašai bija pusgads, kad ģimene 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Savu tēvu, kurš krita leģionā, neesmu redzējusi.

Otrs iemesls, kas mani noveda līdz latviešu izsūtīto dzīvesstāstiem, bija šāds. Kādu laiku Bristoles universitātē mācīju medicīnas studentus. Devos uz Indiju un Nepālu, kur pētīju garīgi slimo dziedniecību. Kad atbraucu uz Latviju un runāju ar ārstiem, biju ļoti pārsteigta, ka viņi tik daudz lieto terminu “neirastēnija”, kas Rietumos vairs nebija aktuāls. Un tā es 1992. gadā ieliku sludinājumu “Dienā” un vēl dažās avīzēs ar lūgumu, lai atsaucas cilvēki, kuri jūt, ka padomju laikmets un viņu pieredze ir sabojājuši viņu veselību, nervus. Saņēmu sešdesmit vēstules, dažas bija tik biezas kā grāmatas, dzirdēju, kā tās būkšķēdamas krīt pastkastē. No Bristoles universitātes dabūju pusgadu brīva laika un visus šos cilvēkus apciemoju. Man palīdzēja jauns puisis, kurš gribēja nopelnīt mazliet naudas. Un viņam bija veca automašīna “Volga”. Tā bija ļoti karsta vasara, apmetos Murjāņos, visriņķī dega meži, pletās dūmi. Tas padarīja manu darbu saspīlētu, domāju – viss var pazust, tie cilvēki var nomirt, man ir jādabū viņu liecības, cik vien ātri varu. Es nebiju nolēmusi pētīt izvešanu, taču tajā brīdī, kad šie dzīvesstāsti vēstulēs parādījās, man nebija izvēles. Vienalga, ko saka Anglijas institūcija, kas naudu deva citai izpētei, man šie latviešu izsūtīto dzīvesstāsti ir jāpēta! Un tā arī darīju.

Tolaik cilvēki nebija stāstījuši par savu pieredzi, viņi nedrīkstēja runāt, lai pasargātu bērnus. 1992. gadā, kad viņus uzrunāju, tas bija kā vulkāns. Runāt – tas šķita tik svarīgi. Vācija 60. gados atvainojās par holokaustu, par sešu miljonu cilvēku nogalināšanu. Bet Krievija nav to izdarījusi. Tāpēc vēl joprojām pāridarījumi sāp un atmiņās virpuļo. Vēl viens svarīgs moments. Padomju vara lietoja medicīnu un psihiatriju, lai apspiestu disidentus. Igaunijas un Lietuvas valstis ir publiski atvainojušās tiem disidentiem, kuri ir vēl dzīvi un savulaik bijuši ievietoti psihiatriskajās slimnīcās un ārstēti ar briesmīgām zālēm, lai kļūtu slimi. Bet Latvija to nav darījusi.

– Katra padomju represijās cietušā liktenis ir unikāls, bet vai viņu atmiņu stāstos ir kas vienojošs?

– Daudzi cilvēki izsūtījumā jutās ļoti vientuļi. Ja tu savu stāstu satin kopā ar tautasdziesmās, Bībelē, populāru rakstnieku darbos lasīto, tad samazini savu vientulības sajūtu. Dažos gadījumos tas bija pateikts arī vārdos: “Man trūka drosmes, bet tad es atcerējos Sprīdīti un gāju tālāk.” Ja cilvēkam ir izpostīta dzīve, viņš grib veidot stāstu, kur ir kāda likumsakarība, tad jūtas labāk. Kāds leģionārs stāstīja: kad atgriezies no lēģera, gājis pa Kokneses ceļu, ko tik ļoti labi pazinis. Viņš teica: “Tad tie koku zari sniedzās man pretim un mani apsveica.”

Lai gan, atgriežoties no izsūtījuma, Ziemeļsibīrijā daudziem klājās grūti, tomēr viņi stāsta, ka Dievs viņus pavadījis atceļā uz Latviju. Ļoti daudzi piemin likteni, tā sargājošo spēku. Bieži vien izsūtītie savos atmiņu stāstos pārveido laiku un telpu. Par ilgajiem gadiem nometnēs stāsta īsi, bet vešanu lopu vagonos uz Sibīriju – gari. Atmiņa nav hronoloģiska, tā pievēršas momentiem, kur kaut kas mainās vai kaut kas beidzas. Atmiņa nav kā dienasgrāmatas rakstīšana.

– Vai latviešu izsūtīto dzīvesstāsti atšķiras no citu izsūtīto tautu stāstiem?

– Pēdējā pētījumā veicām 60 intervijas ar krieviem, kuri dzīvo Latvijā. Mums ir priekšstats, ka krievi te sanākuši padomju laikā, kad ieplūdināja darbaspēku. Tas tā ir, bet ne tikai. Daudzi nākuši no Baltkrievijas, kur karā bija nodedzināts tūkstošiem sādžu un nebija iespējams dzīvot. Viena sieviete stāstīja, ka viņa piecu gadu vecumā kopā ar mammu kājām atnākušas no Pleskavas. Tātad apstākļi, kādos krievi te nonāca, ir dažādi. Krievu atmiņu stāstos nav pieminētas mājas, par tām speciāli jājautā, bet latvieši atceras skaistu bērnību, skaistas lauku mājas, dārzus, ziedus utt. Krievi savos stāstos vairāk skatās uz priekšu, latvieši vairāk stāsta par pagātni, bērnību. Krievu stāstos vairāk jūtama viņu pieķeršanās skolai, darbam. Tas nenozīmē, ka latviešiem nebūtu svarīga skološanās, bet tieši krievi tam dzīves stāstos pievērš lielāku uzmanību. Tas arī saskan ar padomju piecgades plānu, kad cilvēki vairāk bija vērsti uz nākotni. Dzīvesstāstos ļoti izvēršas etniskās vērtības un idejas par to, kas ir laba dzīve. Esmu mēģinājusi to saistīt ar divu ievērojamu 20. gs. morāles filozofu Alasdeira Makintaira un Čārlza Teilora idejām. Makintairs saka – iespējas dzīvot morālē saskaņotu dzīvi atkarīgas no mūsu sapratnes par pagātni un tradīciju. Teilors – ka mēs savu esamību, identitāti, morālo vērtību izveidojam ar to, ka mēs atklājam un pasakām, kas mums ir svarīgs. Piemēram, man ir svarīgi mani bērni, viņus pasargāt un izaudzināt. Man ir svarīga māksla. Man ir svarīgi palīdzēt tiem, kuri paši sev nespēj palīdzēt. Kad skatāmies uz latviešu un krievu dzīvesstāstiem, latviešu morālā attīstība sakrīt ar to, ko Makintairs saka. Un krievu attīstība ar to, ko Teilors domā. Bet tas nenozīmē, ka viens izslēdz otru. Biju gandarīta, kad to atklāju – latviešu un krievu dzīvesstāstus varam sasaistīt ar svarīgākajām vadlīnijām 20. gs. morālajā filozofijā.

 

Uzziņai:

Vieda Šellija Skultāne (publikācijās Vieda Skultāne) savu zinātnisko karjeru veidojusi Bristoles universitātē (UK), kur līdzās lekciju darbam veic starptautiskus pētījumus medicīnas antropoloģijā. Latviešu dzīvesstāstu pētījumiem veltītā monogrāfija “The Testimony of Lives. Narrative and Memory in Post Soviet Latvia” (1998) ilgu laiku bija vienīgā nopietnā šīs nozares pētījumam veltītā publikācija angļu valodā. Starptautiskajā akadēmiskajā vidē atzinīgi novērtēta arī Viedas Skultānes monogrāfija “Emphaty and Healing: Essays in Medical and Narrative Anthropology” (2011). Ar mutvārdu vēstures pētnieku grupu Latvijā sadarbojusies jau kopš 90. gadiem, gan piedaloties starptautisku konferenču organizēšanā, zinātnisko rakstu krājumu redkolēģijās, publikācijās, gan arī lauka pētījumos. Šie pētījumi palīdzējuši veidot izpratni par dzīvesstāstiem kā neizmantotu resursu vēstures un sabiedrības pētījumos Latvijā.

No 2013. gada vada projektu “Etniskā un naratīvā dažādība dzīvesstāstu konstrukcijās Latvijā”, LU Filozofijas un socioloģijas institūts (FSI).

(avots:www.dzivesstasts.lv)

 

Fragmenti no Viedas Skultānes pētījuma “Laika un telpas pieradināšana dzīvesstāstos”, no angļu valodas tulkojis Roberts Ķīlis.

 

“Kāda zemniece šādi atceras savu ceļojumu uz Sibīriju 1947. gada aprīlī: “Mēs lopu vagonos braucām 40 dienas un naktis. Naktī mūs apsargāja ar suņiem. Vagonos uz nārām mēs gulējām cieši cits pie cita kā siļķes. Man līdzi nebija nekā ēdama. Pa ceļam mums gan iedeva kaut ko ieēst. Taču dažkārt mēs iebraucām tādās Krievijas vietās, kur nebija ne maizes, ne ūdens. Bet vilciens stāv un nekust no vietas. Mēs tur bijām tikai sievietes. Jutām izsalkumu pirmo un otro dienu, bet trešajā mums gribējās vairs tikai dzert, taču arī dzeramā nebija. Un bija tikai aukstas naktis. Mēs mēdzām kasīt ar pirkstiem sarmu. Ne visas no mums sasniedza galamērķi. Mēs, vairāk pieredzējušās, izdzīvojām, bet tās jaunākās…”

 

“Tas bija 1950. gadā. Biļete bija par brīvu. Man bija arī nedaudz naudas. Mēs runājām latviski, jo visi bijām latvieši. Es krieviski nemācēju. Atveras nometnes vārti, un man saka, ka jāiet tur. Es eju uz kādu vagonu, bet manu biļeti tur nepieņem. Es eju uz otru, arī tur tas pats. Beidzot trešajā vagonā biļeti pieņēma. Es apsēžos tur un domāju: “Trakums, ko nu lai dara!” Vilciens sāk kustēties un tad apstājas. Atkal sakustas un apstājas. Es esmu viena pati, visas pārējās bija notiesātas vismaz uz desmit gadiem katra. Nevienai nebija tik īss termiņš kā man. Mani palaida vaļā pirmo. Tas tāpēc, ka manu vainu pierādīt nevarēja… Es valodu nepratu. Un tad es nodomāju: “Dievs! Dod man kādu pavadoni, kurš brauktu līdz Maskavai un Rīgai. Kad es nokļūšu Rīgā, es zināšu, kā tikt tālāk.” Es noteikti izskatījos briesmīgi. Pie manis pienāca divi jaunekļi – krievi, protams. Viņi uz mani tā paskatījās… Es sēdēju viena pati. Tas nebija lopu vagons, tas bija pasažieru vagons. Viņi apsēdās man pretī un sāka runāties. Es saku, ka nesaprotu, bet viņi neatstājās. Viens no viņiem bija bijis Rīgā vācu laikā un zināja dažus vārdus latviski. Tā viņš saka vienu vārdu latviski, otru krieviski. Tā mēs divās nedēļās tikām līdz Maskavai. Uz Komsomoļsku mēs braucām 40 dienas un naktis, bet atpakaļ uz Maskavu es tiku 12 dienās. Maskavā jaunekļi man parādīja Rīgas vilcienu. Dievs bija uzklausījis manas lūgšanas.”

 

 

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
“Reakcijai jābūt asai!” Vaidere par ANO ieteikumu atjaunot Latvijā divvalodību izglītības sistēmā 221
16 stundas
LE
LETA
Kokteilis
FOTO. Prinča Filipa bēres notiks nākošnedēļ. Karaļnams darījis zināmu, vai ieradīsies arī mazdēls, princis Harijs 7
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Andris Ameriks par nevakcinēto nākotni: “Ja neesi vakcinēts, nenāc iekšā, klausies koncertu ārā, nelido ar lidmašīnu, minies ar velosipēdu!” 192
8 stundas
MZ
Māris Zanders
Ziņas
Māris Zanders: Nepazūd sajūta, ka mēs Latvijā esam kaut kā īpaši kritiski noskaņoti pret varu, īpaši žultaini 115
1 diena
LE
LETA
Ziņas
“Paraksti savākti! Paldies ZZS!” Gobzems par Kariņa demisijas pieprasījumu 96
2 dienas
Lasīt citas ziņas
LE
LETA
Kokteilis
FOTO. Prinča Filipa bēres notiks nākošnedēļ. Karaļnams darījis zināmu, vai ieradīsies arī mazdēls, princis Harijs 7
5 stundas
LA
LA.LV
Veselam
Andris Ameriks par nevakcinēto nākotni: “Ja neesi vakcinēts, nenāc iekšā, klausies koncertu ārā, nelido ar lidmašīnu, minies ar velosipēdu!” 192
8 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Reakcijai jābūt asai!” Vaidere par ANO ieteikumu atjaunot Latvijā divvalodību izglītības sistēmā 221
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Attālinātā mācīšanās ir kā zupas vārīšana – visu laiku jānogaršo, kā ir izdevies!” Kuldīdznieku veiksmes stāsts 2
3 stundas
LE
LETA
Ziņas
Aizvadītā gada labākie sportisti: distanču slēpotāja Patrīcija Eiduka un bokseris Mairis Briedis 1
22:45
LA
LA.LV
Ziņas
“Attālinātā mācīšanās ir kā zupas vārīšana – visu laiku jānogaršo, kā ir izdevies!” Kuldīdznieku veiksmes stāsts 2
22:22
LE
LETA
Ziņas
Lielā kažokādu audzētavā Iecavas novadā vairākām mirušām ūdelēm konstatē Covid-19 11
21:43
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO, VIDEO. Dižciltīgi tituli, skaudra bērnība, nabadzība un īsta mīlestība: prinča Filipa dzīvesstāsts un 8 interesanti fakti par viņu 4
13 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Sabiedriskā dzīve atjaunojusies, restorāni atvērti: Izraēlas pieredze Covid-19 krīzes pārvarēšanā 54
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Skolotājiem palielinās algas? Šuplinska skaidro, vai jaunais pedagogu atalgojuma modelis varētu gūt valdības atbalstu 26
12 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Nenokavē! Ir īstais laiks sēt tomātus un piparus stādīšanai uz lauka 3
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Latviešu sportists Kaspars Kambala atklāj: dzīves laikā esot pārgulējis ar aptuveni pustūkstoti sieviešu 49
14 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
FOTO. Lielbritānija atvadās no prinča Filipa: kara kuģi šauj zalves, cilvēki dodas pie pils un noliek ziedus 22
10 stundas
IP
Ilze Pētersone
Praktiski
Šiverēšanu pa virtuvi “kovidlaikā” pārvērš par savu pirmo darbiņu: skolnieces Madaras Apses veiksmes stāsts 9
12 stundas
LE
LETA
Ziņas
Rīgā un Viļņā kāpj degvielas cenas. Cik jau tagad maksā viens litrs? 12
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Interneta veikalam – gigantam “Alibaba” piespriež 2,33 miljardu eiro naudas sods 5
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
Šorīt pie Ķīpsalas halles jau pirms durvju vēršanas iedzīvotāji izrāda lielu interesi pēc Covid-19 vakcīnas, gaidot “dzīvajā rindā” 35
16 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Ar divriteni brauc tie, kuriem nav darba un bērnu!” Sociālo tīklu lietotāji sašutuši par Valsts policijas amatpersonas izteikumiem 169
1 diena
SK
Skaties.lv
Stāsti
Vecumniekos dzīvoklī uz grīdas atrod noslēpumainos apstākļos mirušu vīrieti. Vietējajiem ir sava versija par notikušo 1
16 stundas
LE
LETA
Ziņas
Līs, snigs sniegs, būs krusa: kādus vēl pārsteigumus daba sagatavojusi sestdien? 4
16 stundas
EL
Egils Līcītis
Stāsti
“Valsti pārvalda ierēdņi un birokrātiskā mašīna!” Saruna ar Edgaru Zalānu 24
Intervija 17 stundas
LE
LETA
Kokteilis
FOTO. Nesagaidot 100.dzimšanas dienu, miris Lielbritānijas karalienes vīrs, princis Filips
1 diena
IB
Ivars Bušmanis
Ziņas
“Elektriskais krēsls” putniem. Vēlas sodīt par ērgļu, balto stārķu un citu aizsargājamo sugu putnu nāvi 13
1 diena
LE
LETA
Veselam
Kurus neaicina stāties “dzīvajā rindā” pēc vakcīnas pret Covid-19? 22
1 diena
LA
LA.LV
Veselam
“Mums ir jārēķinās, ka “AstraZeneca” ir noiets etaps!” Apinis par to, ko tagad gaidīt un darīt tālāk 126
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Anita, Anitra, Annika un Zīle 1
17 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Prinča Viljama un Keitas Midltones mērs ir pilns: vērienīgā TV intervijā viņi “atspēkos” prinča Harija un Meganas apgalvojumus 33
2 dienas
Inita Šteinberga
Praktiski
Kad ir īstais laiks piķēt tomātus, gurķus, papriku un salātus? 2
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Gobzems pēc paziņojuma, ka šķiras no sievas, saņēmis vairākus uzmanības apliecinājumus: “Meitenes, es neesmu dildo! Ļaujiet man tagad padzīvot ar sevi…” 56
2 dienas
KA
Kristīne Akmentiņa
Kokteilis
Veiksmīgākās un bīstamākās dienas aprīlī: Vērša laika padomi 1
16 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 10. līdz 16.aprīlim: kādas vēlmes piepildīsies 3
1 diena