Komēdija ar pēcgaršu – “Uz Akapulko, kundze!” 0
Valmieras teātra Lielajā zālē 18. oktobrī pirmizrāde franču dramaturga Īva Žamiaka komēdijai “Uz Akapulko, kundze!” Edmunda Freiberga režijā. Galvenajās lomās Ieva Puķe un Imants Strads.
“Par to, ka katra teātra repertuārā jābūt arī komēdijai, šķiet, nebūtu jāstrīdas. Sava vieta tai bijusi jau antīkajā, Šekspīra un Moljēra teātrī. “Uz Akapulko, kundze!” ir viena no tām elegantajām un gudrajām franču komēdijām, kurās
blakus asprātībai un labam humoram ieskanas arī pa smeldzīgi liriskai un pat dramatiskai notij.
Gluži kā dzīvē, kur prieks ar bēdām kopā savērts. Tāpat, izvēloties šo lugu, bija iespēja veltīt skaistas lomas Valmieras teātra lieliskajiem aktieriem. Paldies viņiem par kopīgo darbu,” tā izrādes režisors Edmunds Freibergs.
Izrāde ir par Natu, kas ir 20 gadus laimīgi precējusies, viņai ir uzticams vīrs, viņa ir māte mīlošam pusaudzim, viņas māsa, kura dzīvo pie viņas, beidzot precēsies. No malas raugoties, ideāla ģimene. Pēkšņi vienu rītu Natai piezvana kāds noslēpumains svešinieks ar piedāvājumu doties uz Akapulko, un tas viņai liek paskatīties uz sevi un savu dzīvi no malas.
Imanta Strada atveidotais varonis ir Natas vīrs, par ko Imants teic: “Es esmu veiksmīgs reklāmas direktors. Kreatīvs tips, kas pelna lielu naudu. Līdz ar to nepamanu, kas notiek paša mājās. Nata arī ir radoša, bet es neļauju radoši izpausties, jo viņa ir aizņemta ar ikdienas darbiem, savā ziņā iesprostota mājās. Sabiedrībā ideāla ģimene, bet ar saviem zemūdens akmeņiem.”
Režisors E. Freibergs ir pārliecināts, ka tas ir gudrs darbs, un tā noteikti nav tāda “zviedzamā” komēdija. “Gudra komēdija, kurā ir ne tikai amizantais slānis, bet es ceru, ka noskatoties skatītājiem būs par ko padomāt. Par to, cik dažkārt vieglprātīgi mēs atsakāmies no attiecībām, mēs pazaudējam sev tuvus cilvēkus. Mēs zaudējam mīlestību.
Un vēl ir tā paradoksālā doma, jautājums: vai nepareizība vai kļūda vienmēr ir tas sliktākais?
Kas ir pareizi, kas nepareizi?” Arī Imants to neuzskata par tipisku komēdiju: “Tā drīzāk ir attiecību luga ar komiskiem tekstiem, lai nebūtu tik drūmi, bēdīgi. Situācijas ir nopietnas, bet tās ir izspēlētas samērā viegli, lai nebūtu tik draudīgi.”
Izrāde ir rakstīta 80. gados, bet tās aktualitāte nav mainījusies. Arī tagad visapkārt ir “ideālas ģimenes”, bet Imants ir pārliecināts, ka mums katram ir jākļūst vērīgam un uzmanīgam pret tuvajiem. “Tas jau būtu ideāli, ja pēc izrādes arī tās ideālās ģimenes aizietu uz mājām un paskatītos tā vērīgi savam partnerim acīs, pateiktu kādu labu vārdu. Ka izrāde atstātu ilgāku iespaidu, ne tikai vienam vakaram,” nosaka Imants.
Šī ir režisora E. Freiberga atgriešanās Valmieras teātrī pēc daudziem gadiem, jo viņš bija kādreizējais Valmieras teātra aktieris un režisors. Un šī ir arī režisora atgriešanās pie Ī. Žamiaka darba, ko režisors pirms 30 gadiem, 1989. gadā, iestudēja Nacionālajā teātrī ar Astrīdu Kairišu un Uldi Dumpi galvenajās lomās.
Tagad režisors galvenās lomas ir uzticējis aktieriem Ievai Puķei un Imantam Stradam. Pārējās lomās Māra Mennika, Krišjānis Salmiņš un Emīls Krūmiņš. Izrādes radošajā komandā arī scenogrāfs Aigars Ozoliņš, kostīmu māksliniece Anna Heinrihsone un gaismu mākslinieks Toms Streilis.
