– Kurā “partijā” Putins ieklausās vairāk? 13
– Domāju, ka “kara partijas” ietekme politikā ir lielāka nekā “miera partijas”.
– Kā situāciju Krievijā ietekmējusi opozīcijas līdera Borisa Ņemcova slepkavība?
– Pirmkārt, tā ir liela traģēdija. Ņemcovs bija spilgts un dzīvs cilvēks – iedomāties viņu vairs nedzīvojam ir grūti pat tiem, kuriem viņš nepatika. Viņš sevī iemiesoja dzīvi, spēku, vīrišķīguma pievilcību. Demokrātiem un liberāļiem slepkavības sekas nozīmē, ka viņiem ir jāapvienojas. Sabiedrībā kopumā valda neviennozīmīgs vērtējums. Piecpadsmit līdz divdesmit procentu sabiedrības bija dziļās sērās un nolika ziedus slepkavības vietā vai citādi pieminēja Ņemcovu. Lielas sabiedrības daļas attieksme bija klusējoša. Ir arī cilvēki, kas nospļaujas par šo traģēdiju, piemēram, nacionālisti, kas apgāna Ņemcova piemiņas vietas. Pēc viņa nāves politiskā cīņa turpinās.
– Vai, jūsuprāt, Krievija varētu uzbrukt Baltijas valstīm, par ko bieži tiek zīmēti scenāriji? Nesen Britānijas laikrakstā “The Times” bija publikācija par kādu slepenu Krievijas un ASV izlūkdienestu atvaļinātu augstu amatpersonu tikšanos Vācijā, kurā Krievijas puse draudējusi ar agresiju pret Baltiju.
– Nezinu par šādu tikšanos, bet varu teikt, ka šobrīd nevar notikt Krievijas uzbrukums Baltijai. Nav pieprasījuma karam ar Baltijas valstīm. Pat, ja “kara partija” uzvarētu un pieprasītu to Putinam, tā būtu katastrofa šai “partijai”. Uz jautājumu – vai vēlaties sev Luhansku un Doņecku, lielākā daļa atbild noliedzoši. Nav arī nepieciešamā karaspēka, lai uzbruktu Baltijas valstīm. Jā, Krievijas armija ir liela, bet kara gadījumā tā nevarētu karot vairākās frontēs. Krievijas varas aprindās ir maz neadekvātu cilvēku, kas domā par pašnāvību.
– Kā vērtējat to, ka Gapoņenko ir lūdzis Valsts domes ārlietu komitejas vadītājam Aleksejam Puškovam juridisko palīdzību “tautiešu” aizstāvībai Latvijā?
– Kas ir šis kungs?
