– Kāds ir šā pirmā festivāla Rīgā mērķis? 4
– Tā būs iepazīšanās ar Latvijas kino skatītāju. Labi jūtu Krievijas kino auditorijas nervu, taču Latvijā man šāda barometra vēl nav. Te atrodos viesa un iesācēja statusā, tik tiešām vēl neizprotot Latvijas auditorijas intereses. Bet veidot festivālu, neņemot tās vērā, nav mans princips. Tāpēc šā gada festivāla programmā iekļautas visdažādākās filmas tematikas, žanra, satura un stila ziņā. Ir gan zinātniski populāras, gan dziļi sarežģīts dokumentālais kino, kas stāsta par ļoti intīmām lietām, ir publicistiski spilgtas filmas, kuras vairāk varētu pieskaitīt televīzijas filmām. Veidojot šādu mozaīku, uzmanīgi skatīšos, kuras filmas ir visvairāk apmeklētas, kuras raisa vislielākās diskusijas, kuras ir vispieprasītākās profesionāļu vidū. Savā ziņā tas būs atslēgas tests piekļuvei Latvijas skatītājam. Tāpat man ir svarīgi saprast, kas interesē Latvijas valstsnāciju un kas – cittautu auditoriju. Esmu šeit novērojis – un tas man ir absolūts atklājums – cik izkropļotā gaismā Krievijas plašsaziņas līdzekļi interpretē notiekošo Latvijā, jo mani personīgie novērojumi nonākuši ar šīm interpretācijām zināmā pretrunā.
– Un kur tieši izpaužas šī pretruna?
