– Kādu risinājumu jūs redzat Krievijas specdienestu nolaupītā KaPo darbinieka Estona Kohvera atgriešanai dzimtenē? 3
– Šis jautājums ir nopietna problēma. Estonu Kohveru, Igaunijas valsts amatpersonu, nolaupīja no mūsu teritorijas. Notiekošā tiesas prāva Krievijā pret viņu nav tiesas process, bet gan politisks šovs. Mēs aicinām nekavējoties viņu atbrīvot, ar šādiem aicinājumiem nākuši klajā arī mūsu sabiedrotie Eiropas Parlamentā, ASV un NATO. Skaidrs, ka tas ir politisks process. Pēdējos gados mūsu pretizlūkošanas dienests ir arestējis Krievijas aģentus, un tagad Krievija veic atmaksu, jo iepriekš ir apdedzinājusi pirkstus. Ceru, ka šis process beigsies iespējami ātri un Kohvers varēs atgriezties mājās. Jāņem vērā, ka Krievijas amatpersonas ir parakstījušas dokumentus, kas apliecina, ka incidents notika Igaunijā. Mūsu iestādes nodarbojas ar Kohvera jautājumu, un ceram, ka situācija tiks racionāli atrisināta.
– Kāds ir mūsdienu Igaunijas tēls pasaulē? Par “Skype” veiksmes stāstu zinām ļoti labi, bet kādi ir Igaunijas mūsdienu zīmoli?
– Savulaik mūsu prioritāte bija iestāšanās ES un NATO, un tas jau ir sasniegts. Mums jāmeklē vairāk biznesa un tirdzniecības draudzības. Krīze attiecībās ar Krieviju padarīja dažus biznesa cilvēkus skeptiskus, bet arī lika patiešām ieskatīties dziļāk citos tirgos – Ķīnā un Japānā. Mums ir būtisks Dienvidaustrumāzijas reģions, jo tur mums nav vēstniecības. Tuvie Austrumi ir vieta, kur varam veidot biznesu, iespējams, arī Āfrikā. Starptautiskajā vidē mums ir labs tēls – esam saistāmi ar inovācijām, e-risinājumiem, un mums kā mazai valstij tā ir spēcīga puse. Tas ir veidojies tādēļ, ka mūsu sabiedrība labi uzņēma šo virzienu. Daudzas Igaunijas informācijas tehnoloģiju kompānijas darbojas globālajā vidē. Igaunija sevi balsta un pozicionē kā daļu no ziemeļvalstu pasaules un identitātes. Uz to balstās arī mūsu uzņēmēji. Un mēs jau sen vairs neesam postpadomju valstis, šis koncepts jau gadiem ilgi nepastāv tāpat kā Latvijā.
– Vai Igaunijas sabiedrībā liels jautājums ir ekonomiskā emigrācija?
– Tas ir jautājums un arī tāds nav. Tas ir, jo Igaunijas lauku rajonus pamet jaunākie iedzīvotāji, kuri dodas ne tikai uz ārzemēm, bet arī uz Tallinu, kur algas ir lielākas. Šāda tendence vērojama arī Somijā, Zviedrijā un Apvienotajā Karalistē. Mums ir ļoti paveicies, ka daudzi peļņā dodas uz Somiju un pa īstam nav pametuši mūsu valsti uz ilgu laiku, jo ar prāmi Igaunija ir sasniedzama dažās stundās. Es iedvesmoju cilvēkus gūt pieredzi ārzemēs, piemēram, Austrālijā vai Kanādā, un tad doties atpakaļ ar jaunām idejām, ar vairāk starptautisku skatījumu un dot pienesumu Igaunijai. Somijas ekonomikai pašlaik nav tie labākie laiki, un lēnītēm algu līmenis abās valstīs kļūst līdzīgāks, un tad cilvēki izvēlas doties atpakaļ uz Igauniju. Mums jāpadara mūsu valsts atraktīva, lai cilvēki dotos atpakaļ. Pie mums ir viegli veidot biznesu – mums ir maz birokrātijas, zems korupcijas līmenis, un tās ir ļoti pozitīvas vibrācijas.
