– Saistībā ar bēgļiem Latvijas politiskajā vidē no nacionāliem spēkiem izskanēja arguments, ka Latvija jau ir uzņēmusi imigrantus laikā, kad mūsu valsti bija okupējusi PSRS… 3
– Šo argumentu izmanto arī Igaunijā, bet jautājums ir par to, kur mēs novelkam līniju un kur vēsture beidzas. Pašlaik ES saskaras ar spiedienu saistībā ar bēgļiem un mums ir jāpalīdz mūsu sabiedrotajiem un draugiem. Mēs, igauņi, esam bēgļu nācija. Kas būtu, ja savulaik Zviedrija, ASV, Kanāda un Austrālija teiktu nē mūsu patvēruma meklētājiem? Krīzes laikā ir labi, ka darbojas starptautiski likumi, un šis princips attiecas arī uz mūsdienu situāciju – mēs nevaram palikt iestrēguši vēsturē.
– Vai Igaunijā, tāpat kā Latvijā, ir iespējams iegūt termiņuzturēšanās atļauju apmaiņā pret investīcijām nekustamajā īpašumā?
– Mums nav līdzīgas situācijas. Uzturēšanās atļauju var pieprasīt, ja cilvēks ir kāda Igaunijas uzņēmuma valdē.
– Kāda situācija ir ar Krievijas pilsoņu investīcijām Igaunijā? Vai pie jums, tāpat kā Latvijā, veidojas krievu kopiena, kas bēg no Putina režīma?
– Krievijas pilsoņi ir īpašumu pircēju topa desmitniekā. Bija pierasts, ka bagāti cilvēki no Krievijas investē drošā vidē, bet tagad vidusslāņa Krievijas pilsoņi pērk īpašumus Tallinā. Tādu cilvēku ir daudz, starp viņiem daudzi cilvēktiesību un politiskie aktīvisti.
– Kā jūs vērtējat pašreizējās Igaunijas un Krievijas attiecības?
– Pirms kļuvu par parlamenta deputātu, es biju Kuresāres mērs. Sāremā sala ir populāra atpūtas vieta latviešiem. Pēdējos gados salā strauji pieauga krievu tūristu skaits. Cilvēciskā līmenī starp igauņiem un krieviem nav nesaskaņu. Krievijas pilsoņi pie mums novērtē to, ka Igaunijā ir droši. Ja runājam par attiecībām varas līmenī – tās ir sarežģītākas. Igaunijas attiecības ar Krieviju ir tādas pašas kā citām ES valstīm, un tās ir balstītas uz vērtībām. Krievija pati ar savām darbībām ir likusi mums novilkt līniju un ieviest sankciju režīmu. Tā nav mūsu izvēle. Varbūt kādi Igaunijas biznesa cilvēki nav laimīgi par šo situāciju, taču mēs esam demokrātiska valsts. Mēs nevaram pieņemt to, ka viena valsts paplašina savas robežas ar spēku, un Krievija ļoti labi zina, ka tas mums nav pieņemami. Mēs priecātos, ja Krievija izvestu savus spēkus no Krimas un Austrumukrainas. Krievijas varas aprindu domāšana ir nepieņemama, jo tā iejaucas citas valsts brīvā izvēlē. Ukrainai kā suverēnai valstij ir brīva izvēle pievienoties tām politiskajām un ekonomiskajām savienībām, kuras tā brīvi izvēlas. Un nav svarīgi, vai izvēle patīk vai nepatīk Krievijai. Krievijas atbildes sankciju dēļ mūsu ekonomika cieta stipri mazāk, nekā domājām. Mums bija jāreaģē gudri, lai atrastu jaunus noieta tirgus mūsu zivju un piena produktiem. Uzņēmēji atrada jaunus tirgus Japānā un Ķīnā, un šajā virzienā mums jāturpina darboties. Šprotes Igaunija tagad vairāk eksportē uz Moldovu un Ukrainu.
– Latvijā aktuāls jautājums ir par tā saucamās Krievijas “tautiešu politikas” ietekmi uz vietējiem krieviem. Vai šī politika rada rūpes arī Igaunijai?
– Starpkopienu attiecības Igaunijā ir ļoti samērīgas. Mūsu partijas jaunais vadītājs ir Jevgeņijs Osinovskis, kurš kādreiz bija izglītības un zinātnes ministrs. Tas pierāda, ka Igaunijas krievi var veiksmīgi integrēties politikā un etniskā izcelsme nav svarīga. Mums ir televīzijas kanāli krievu valodā. Igaunijas bruņotie spēki piedalījušies NATO misijās Afganistānā un Irākā. Daudzi no karavīriem ir etniskie krievi, un mēs esam pārliecināti, ka vajadzības gadījumā viņi aizstāvēs Igauniju. Mums nav tādu organizāciju, kas atbalstītu Krievijas darbības un kam būtu liels atbalsts. Ir dažas marginālas organizācijas, taču Igaunijas politikā tām nav politiskā svara. Diemžēl no Igaunijas Eiropas Parlamentā ir ievēlēta deputāte, kas bieži runā prokremliskā terminoloģijā un pauž atbalstu šādai politikai. Pie mums labi strādā KaPo (Drošības policija – Ģ. V. ), kas uzrauga situāciju. Ir gadījumi, kad drošības iestādes liedz noteiktiem prokremliskiem aktīvistiem iebraukt mūsu valstī.
