Eiropu cenšas iemidzināt 12
“Militāro mācību laikā tiks pārbaudīta 1500 desantnieku un 12 kaujas tehnikas vienību izsēdināšana,” teikts Krievijas Aizsardzības ministrijas izplatītajā paziņojumā par notiekošajām mācībām Pleskavas apgabalā. Tikmēr ziņu aģentūra “RIA Novosti” informē, ka tuvākajās dienās militārās mācības virs Barenca jūras aizvadīs arī Krievijas gaisa spēki un tajās piedalīsies vairāki desmiti iznīcinātāju “MiG-31”. Šajās mācībās tiks pārbaudītas Krievijas iznīcinātāju spējas pārtvert iedomāta pretinieka raidītas raķetes un vadītas lidmašīnas.
Pagājušā gada decembrī Krievija sarīkoja plašas militārās mācības Kaļiņingradā, kurās piedalījās aptuveni deviņi tūkstoši karavīru. Šo militāro manevru laikā Lietuvas bruņoto spēku dežūrvienībās tika izsludināta paaugstināta kaujas gatavība. Arī februāra sākumā Krievija aizvadīja plašas militārās mācības Kaļiņingradā, kurās piedalījās gan gaisa, gan jūras, gan sauszemes spēki. Šie manevri tika sarīkoti neilgi pēc tam, kad Lietuvas Aizsardzības ministrija bija publicējusi rokasgrāmatu par to, kā iedzīvotājiem rīkoties iespējama kara gadījumā.
Igaunijas Starptautiskā aizsardzības un drošības centra direktora vietnieks Martins Hērts sarunā ar ASV iknedēļas izdevumu “Newsweek” brīdinājis, ka Krievija, rīkojot biežas militārās mācības, grib ne tikai pārbaudīt savu karavīru kaujas gatavību, bet arī pieradināt Eiropas valstis pie kārtības, kad pēkšņi tiek sarīkotas iepriekš neizsludinātas mācības. Apskatnieks uzskata, ka, Eiropai “iemiegot” un vairs nepievēršot pienācīgu uzmanību šāda veida mācībām, tās var pāraugt tiešā uzbrukumā. “Pret Baltiju izmantots scenārijs būtu Krievijas “normālo” militāro mācību pēkšņa izvēršana straujā uzbrukumā vienai vai vairākām Baltijas valstu galvaspilsētām,” sacīja Hērts, norādot, ka Baltijas valstīs šādam uzbrukumam būtu lielāka panākumu iespēja nekā Ukrainas pussalā Krimā īstenotajam hibrīdkara scenārijam. Tāpēc, pēc viņa ieskatiem, Eiropas valstu drošības svarīgākais elements ir augsta NATO spēku reaģēšana.
Latvijas aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis, komentējot Krievijas rīkotās militārās mācības Pleskavas apgabalā, norādīja, ka katrai valstij ir tiesības savā teritorijā īstenot militārās mācības, taču piebilda – laba kaimiņattiecību uzturēšanas prakse būtu, ka par šādām mācībām informē publiski. “Šāda mēroga mācības Pleskavas apgablā notiek regulāri, un jau kopš Krimas aneksijas Nacionālie bruņotie spēki īsteno pastiprinātu robežu novērošanu un arī šobrīd veic atbilstošas drošības procedūras,” skaidroja aizsardzības ministrs.
