Krievijā beidzot pieaug neapmierinātība, bet vai tas ko mainīs? 0
Jānis Slaidiņš, NBS majors un Zemessardzes štāba virsnieks TV24 norāda, ka Krievijā pieaug neapmierinātība, tomēr tas nenozīmē, ka tuvākajā laikā varētu sākties plaša sacelšanās pret režīmu. Pat ja sabiedrībā, tostarp tā dēvētajā “Z patriotiskajā” elitē, izskan kritika un neapmierinātība ar pašreizējo situāciju, ar to nepietiek, lai izraisītu būtiskas pārmaiņas.
Slaidiņš uzsver, ka Krievija atrodas ekonomiskā un militārā strupceļā. Pirmo reizi tiek runāts par to, ka 2026. gada ekonomika ir “sarijusi” rezerves. Arī nozīmīgu uzvaru trūkums frontē kļūst arvien pamanāmāks.
Tomēr arī šie apstākļi, viņaprāt, nebūs izšķirošais iemesls, lai sabiedrība masveidā celtos pret varu. Neapmierinātība pati par sevi vēl nenozīmē gatavību aktīvai rīcībai.
Krievijā redzama arī sociālā līguma krīze. Aizliegumi, interneta ierobežošana un Ukrainas triecieni Krievijas aizmugurē ir sagrāvuši līdzšinējo komforta sajūtu, kurā daļa sabiedrības bija dzīvojusi. Tas izraisa kritiku pret valdību, taču šī kritika pagaidām nepāraug plašā pretestībā.
Slaidiņš norāda, ka režīma tālākās perspektīvas šobrīd varētu attīstīties divos virzienos. Viens scenārijs ir aizliegumu un represiju pastiprināšana. Otrs — mazāk ticams — ir nemieru sākšanās.
Plašāku nemieru iespējamību ierobežo tas, ka Krievijā nav redzamu opozīcijas līderu. Esošie vai potenciālie līderi ir iznīcināti vai tiek iznīcināti. Bez organizētas vadības sabiedrības neapmierinātība var palikt pasīva.
Tāpēc ticamāks scenārijs ir nevis straujš režīma sabrukums, bet tālāka pastāvēšana lēnas sairšanas stāvoklī. Sabiedrība var būt sašutusi, taču nerīkoties aktīvi.
Slaidiņš pieļauj, ka Krieviju var sagaidīt periods, kas līdzinās Ivana Bargā laikam — ar pieaugošu represiju, baiļu un iekšējas stagnācijas atmosfēru. Viņš norāda, ka šāda pasīva sabiedrības attieksme Krievijas vēsturē nav nekas jauns.
Līdzīgi procesi vēsturiski bijuši gan Maskavijā, gan Krievijas impērijā, gan PSRS, un tagad tie turpinās arī Putina impērijā. Slaidiņa vērtējumā Krievijas iedzīvotāji ir pieraduši dzīvot pakļautībā, un tas būtiski ierobežo iespēju, ka neapmierinātība pāraugs aktīvā pretestībā.
