Krievija gatavo jaunu masveida triecienu vilni: jau ir zināms, kas būs galvenie mērķi 0
Krievija gatavo virkni kombinētu triecienu Ukrainas enerģētikas objektiem un termoelektrostacijām rudenī un ziemā. Tiks izmantotas ballistiskās un spārnotās raķetes, “Shahed” tipa bezpilota lidaparāti un jauna veida klejojošā munīcija. Par to intervijā “Ukrinform” paziņoja Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs Olehs Ivaščenko.
Pēc viņa teiktā, izlūkdienestu rīcībā jau ir informācija par mērķu sarakstu, paredzēto ieroču veidiem un aptuveno uzbrukumu laiku.
“Es nevaru iepriecināt cilvēkus un nevaru viņus maldināt. Kā izlūkošanas vadītājam man ir jārunā objektīvi. Cilvēkiem tas ir jāsaprot, un mūsu valstij tam ir jāgatavojas,”
viņš uzsvēra.
Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītājs norādīja, ka Krievijas galvenās prioritātes ir Ukrainas militārā potenciāla un triecienspēju mazināšana. Krievija cita starpā uzbrūk munīcijas noliktavām un cenšas iznīcināt aizsardzības rūpniecības objektus.
Tuvojoties aukstajam laikam, arvien biežāk par mērķiem kļūs enerģētikas objekti un termoelektrostacijas, no kurām ir atkarīga pilsētu un ciematu dzīve.
Cik daudz „Šahedu” Krievija var palaist dienā?
Ivaščenko uzsvēra, ka gaisa uzbrukumu kvantitatīvie rādītāji mainās par sliktu aizsardzībai. Izlūkdienesti fiksē būtisku “Shahed” tipa bezpilota lidaparātu īpatsvara pieaugumu – dienā to var būt 120–300, bet atsevišķos gadījumos pat līdz 500. Tie tiek izmantoti vienlaikus ar ballistiskajām un spārnotajām raķetēm, kā arī cita veida droniem.
Atsevišķu draudu kategoriju veido ieroči, kas apvieno drona un raķetes īpašības. Runa ir par klejojošo munīciju ar ātrumu 500–700 km/h, ko var palaist gan no gaisa, gan sauszemes platformām.
Viņš arī pievērsa uzmanību tam, ka joprojām nav atrisināts jautājums par “Patriot” sistēmu nodrošināšanu ar PAC-3 raķetēm, kas nepieciešamas aizsardzībai pret ballistiskajiem ieročiem. Pēc viņa teiktā, pie šī jautājuma strādā prezidents Volodimirs Zelenskis, prezidenta birojs, diplomāti un izlūkdienesti.
Krievija varētu pievērsties kultūras objektiem
Militārais eksperts Ivans Stupaks, kurš 2004.–2015. gadā strādāja Ukrainas Drošības dienestā, norādīja, ka Krievija paplašina iespējamo triecienu mērķu sarakstu.
Pēc viņa teiktā, pēc uzbrukumiem Ukrainas loģistikas objektiem un noliktavām mērķu sarakstā parādījušās administratīvās ēkas, bet nākamie varētu būt kultūras mantojuma objekti.
“Mēs saprotam, ka tālāk saskaņā ar viņu plānu, visticamāk, sekos dažu vēsturisku ēku, arhitektūras un vēstures pieminekļu, kas ir 100, 200 un pat līdz 1000 gadiem veci, iznīcināšana. Var tikt iznīcināts jebkas. Galvenās izlūkošanas pārvaldes ēka jau ir cietusi. Tāpēc, ņemot vērā jauno posmu, mēs saprotam, ka mūs terorizēs, līdz tiks atrasts labākais risinājums šai situācijai. Pie tā tiek strādāts, taču tas prasīs laiku, vismaz līdz novembrim,” viņš uzskata.
