Cilvēks varētu nodzīvot daudz ilgāk, nekā domāts līdz šim. Zinātnieki atklāj jaunu robežu 0
Cilvēka vidējais mūža ilgums pasaulē turpina pieaugt, taču vai pastāv robeža, kuru mēs nekad nespēsim pārkāpt? Jauns pētījums liecina, ka teorētiski cilvēka dzīves ilgums varētu būt daudz lielāks, nekā šobrīd ierasts domāt.
Zinātnieki lēš, ka noteiktos apstākļos cilvēks varētu nodzīvot pat aptuveni 190 gadu, par to plašāk vēstīts portālā Metro.co.uk.
Bioloģiskā līmenī tās izpaužas dažādos veidos – sākot no tā saukto telomēru, kas atrodas DNS pavedienu galos, saīsināšanās līdz šūnu spēju zudumam attīrīt organismu no atkritumvielām.
Tomēr zinātnieki detalizētāk pētīja vienu procesu, kas agrāk vai vēlāk ir saistīts ar cilvēka nāvi – sīkas kļūdas, ko sauc par somatiskajām mutācijām. Tās rodas DNS ikreiz, kad šūna dalās. Lielākā daļa šo mutāciju ir nekaitīgas, taču dažkārt tās var izraisīt izmaiņas, kas noved pie vēža.
Laika gaitā somatisko mutāciju uzkrāšanās sāk traucēt šūnu darbību, izraisot orgānu darbības traucējumus un galu galā nāvi.
Tāpēc, lai gan šis process teorētiski nosaka robežu tam, cik ilgi cilvēks varētu dzīvot, un izslēdz mūžīgas dzīves iespēju, pētnieki centās noskaidrot, cik ilgi cilvēks teorētiski varētu dzīvot, ja visi citi novecošanas šķēršļi, izņemot somatiskās mutācijas, tiktu novērsti vai kļūtu ārstējami.
“Mūsu modelis ļauj novērtēt, kā šis process ietekmē mūža ilgumu, pakāpeniski izsmeļot šūnu resursus dažādos audos,” skaidroja doktors Krukovs. “Ja medicīna spētu ārstēt visu, izņemot somatiskās mutācijas, vidējais mūža ilgums būtu no 146 līdz 194 gadiem atkarībā no izmantotā modeļa.”
Tas parāda, ka somatiskās mutācijas, lai gan pašas par sevi ir pārsteidzoši vājš novecošanas faktors, var kļūt ļoti nozīmīgas, ja tās apvienojas ar citiem mehānismiem.
Tas nenozīmē, ka cilvēki tuvākajā laikā sāks dzīvot līdz 190 gadiem, jo dažiem orgāniem novecošanu izdodas pārvarēt labāk nekā citiem. Pētījumā, piemēram, atklāts, ka ādas un aknu šūnas tiek nepārtraukti aizstātas ar jaunām šūnām, tāpēc tās var funkcionēt ilgāk.
Savukārt sirds un smadzeņu šūnas lielākoties nav aizvietojamas, tādēļ tajās mutācijas turpina uzkrāties. Tas varētu sarūgtināt tos, kuri vēlas atklāt nemirstības noslēpumu.
