Krievijas elite baidās – spiediens uz Putinu sāk pieaugt 0
Maskavā valda satraukums, ka pēc resursu darījuma parakstīšanas ar Kijivu jaunā ASV administrācija var nostāsties vairāk Ukrainas pusē nekā iepriekš. Par to raksta The Washington Post.
Izdevums norāda, ka pirmajos mēnešos Donalda Trampa politika vairāk atbilda Krievijas interesēm. Tomēr pēdējā laikā Vašingtonas paziņojumu tonis ir būtiski mainījies, un Ukrainas un ASV noslēgtais resursu darījums īpaši satraucis Maskavu.
Kamēr Krievijas deputāti publiski asi kritizē šo vienošanos, dēvējot to par “vēl vienu soli Ukrainas kolonizācijas virzienā”, Krievijas varas kuluāros pieaug satraukums: ASV un Ukrainas attiecību uzlabošanās varētu liegt iespēju noslēgt Krievijai izdevīgu miera līgumu.
“Šis darījums pasliktina Krievijas pozīcijas. Viena no galvenajām spriedzes iemesliem starp Trampu un Zelenski ir novērsta,” sacīja Kremlim pietuvinātais politologs Sergejs Markovs.
Lai gan trešdien parakstītais dokuments ir vispārīgs un nesatur konkrētas drošības garantijas Ukrainai, pēc Markova teiktā, tas simboliski nozīmē, ka “ASV uzņemas zināmas saistības aizsargāt Ukrainu, kļūstot par tās faktisko īpašnieku”.
WP norāda, ka līdz šim brīdim Krievijai, šķiet, bija priekšrocības miera sarunās – īpaši pēc asas saspīlējuma starp Zelenski un Trampu Ovālajā kabinetā. Tagad Krievijas elite ir satraukta par kara ieilgšanas iespēju, ņemot vērā saasinās ekonomiskās problēmas Krievijā. Kā norādījis kāda nenosaukta Krievijas amatpersona, spiediens uz Putinu ir pieaudzis – no viņa tiek gaidīts, ka viņš vismaz izrādīs vēlmi uz kompromisiem.
“Viņš saprot, ka viņam jāizrāda lielāka gatavība sadarboties. Pretējā gadījumā likumprojekts, ko piedāvājis [senators] Greiems, kļūs par nopietnu triecienu,” sacīja amatpersona, runājot par ASV likumprojektu, kurā paredzētas 500% muitas nodevas importam no valstīm, kas iegādājas Krievijas naftu.
Pēc amatpersonas teiktā, Krievijas elitē valda domstarpības starp tiem, kas uzskata ekonomiskās problēmas par pamatu piekāpībai ASV, un tiem, kas uzskata, ka karš jāturpina, kamēr Krievijai ir militārs pārsvars un kamēr Eiropa nespēj pilnībā aizstāt ASV palīdzību Ukrainai.
Sergejs Markovs uzskata, ka ASV un Ukrainas tuvināšanās, tostarp resursu darījums, palielina iespējamību, ka Krievija turpinās kaujas darbības, lai uz kaujaslauka panāktu izdevīgākus miera nosacījumus.
“Ja Krievija gūs militārus panākumus pavasarī, vasarā un rudenī, Rietumi būs gatavi piekāpties, un miera līguma iespējamība pieaugs. Krievija nevar piekrist pamieram, kas ļautu Ukrainai pārbruņoties un veikt jaunu mobilizāciju,” viņš sacīja.
Krievijas eksperts, kas pietuvināts diplomātiskajiem aprindām, norādījis, ka Kremļa nevēlēšanās vienoties par mieru šobrīd varētu pamudināt jauno ASV valdību pilnībā atsākt militāro palīdzību Ukrainai, kā tas bija Baidena laikā.
“Ja Tramps jutīsies piekrāpts un redzēs, ka tiek vilkts laiks, nepiedāvājot izdevīgu darījumu, viņš pavisam iespējams pastiprinās [militāro] palīdzību Ukrainai,” viņš sacīja.
